Kad ierodamies pavāra, bet tagad jau septiņus mēnešus – pilnas slodzes uzņēmēja un svaigās pastas, kas tiek piedāvāta ar zīmolu “Color Pasta”, ražotāja Arno Polīša dzīvoklī Ozolniekos, domājam, ka galvenais darbs notiek virtuvē, taču Arno tūlīt teic, ka tā nav, jo galvenais notiekot tur (viņš rāda uz atvērtu ieslēgtu portatīvo datoru).Latvijā veikalos galvenokārt var nopirkt klasiskos kaltētos makaronus, bet “Color Pasta” produkcija atšķiras ar to, ka tā ir svaiga un tās sastāvā 33 procenti ir dārzeņu sulas un biezeņi, produktiem nav pievienotas krāsvielas vai konservanti. “Color Pasta” zīmols ir paša izdomāts, jo tas taču ir vienkārši – tā ir krāsaina pasta. Tad izveidota tāda paša nosaukuma lapa “Facebook” un pēc tam nodibināts uzņēmums SIA “Pasta House”.Latvijas veikalos gan ir nopērkami šāda veida produkti, piemēram, “Rimi” olu nūdeles, kas pēc veikalu tīkla pasūtījuma tiek gatavotas Itālijā, bet vietējie uzņēmēji šādu produktu neražo vai ražo ļoti maz, turpina Arno. Pastas ražotājs piebilst, ka viņš saviem produktiem nepievieno olu, tāpēc tos var lietot vegāni. Par to vēsta arī uzraksts uz iepakojuma, un arī produkti vegāniem Latvijā vēl ir nosacīti brīva niša.Patlaban Arno Polītis piedāvā divus makaronu veidus – “farfalle” jeb tulkojumā no itāļu valodas – tauriņus un “tagliatelle”. Kā sausos makaronus “farfalle” Latvijā importē no Itālijas, un Arno uzskata, ka tas nav slikti, bet svaigā pasta šādā formā pie mums vēl nebija pieejama un joprojām ir brīva niša. Otrs svaigās pastas veids tiek gatavots, to sagriežot garās lentītēs, kam itāļu valodā dots nosaukums “tagliatelle”. “Divriteni šajā jomā neizgudrosi,” nosaka jaunais uzņēmējs, piemetinot, ka pieturas pie pastas dzimtenē Itālijā radītajiem makaronu veidiem.Kad jautāju, kā tad pareizi jāsaka: pasta vai makaroni, Arno teic, ka visi makaroni ir pasta un visa pasta ir makaroni – pareizi būs abējādi, bet cilvēkiem jau reizēm patīkot padiskutēt par šo tēmu, lai gan tas vairāk līdzinās diskusijai par to, kas bija pirmais – vista vai ola.
Produkti top eksperimentu rezultātā
Svaigā pasta ir Latvijā vēl samērā neierasts produkts un tikai tagad sāk iedzīvoties. Tas ir ātri pagatavojams produkts – pagatavošana neaizņem vairāk par trim minūtēm. Svaigā pasta jāuzglabā ledusskapī, un tās derīguma termiņš ir 10 dienas, arī tas viss jāņem vērā, plānojot savu biznesu, skaidro uzņēmējs. Tāpat precīzi jāzina mērķa grupa, kas šo produktu pirks, jo pretējā gadījumā nav jēgas savu produktu piedāvāt cilvēkiem, kas to nemaz nelieto uzturā. Arno Polīša gatavotās svaigās pastas pircēji galvenokārt ir jaunas ģimenes ar maziem bērniem, sportiskas, aktīvas, tādas, kurām rūp, ko lieto uzturā, un kuras īpašu uzmanību pievērš piedāvātā sastāvam un svaigumam. Pirmos mājas virtuvē tapušos produktus jaunais uzņēmējs vedis un pārdevis tirdziņos un pie lielveikaliem paša izveidotos stendos. Un viņam paveicies, ka cilvēkus šis produkts interesē un viņi vēlas to iegādāties, jo patīk viss svaigais un dabiskais.Pastas receptes tapušas eksperimentu gaitā, vērojot, kā produkts “uzvedas” gan istabas temperatūrā, gan ledusskapī, bet tas, kas eksperimentējot paliek pāri, tiek izkaltēts. Dažādu krāsu pastas taureņi izskatās glīti, turklāt tas ir dabīgs produkts un roku darbs. Lai produktu pirktu, ļoti svarīgs ir tā iepakojums – tam jābūt uzmanību piesaistošam, reizē viegli uztveramam. Arno pastai tas tapis sadarbībā ar kādu tipogrāfijas un digitālās drukas kompāniju Rīgā. Daudz laika patērēts saziņai un konsultācijām ar dizaineriem, plānošanai, vizualizēšanai. Agrāk Arno nav varējis pat iedomāties, cik daudz lietu nepieciešams izdarīt, lai uzņēmējdarbības ideja pārtaptu gatavā produktā.“Visam ir savs stāsts – gan kā nonācām līdz attiecīgajam makaronu biezumam, garumam, gan arī kā tie tiek locīti. Ikdienā strādājot, ar katru reizi cenšos kaut ko pilnveidot, optimizēt. Savus produktus taisu ar rokas pastas gatavojamo mašīnu. Veikaliem svaigu produkciju pievedu reizi nedēļā,” viņš stāsta.Mīkla mašīnai tiek laista cauri dažādos biezumos. Pirms tam tā vēl tiek laminēta – īpaši pārlocīta – un pakāpeniski izrullēta plānāka. Lentītes tiek izgrieztas, izmantojot virtuves instrumentu, kuram itāļu valodā dots vārds “bičikleta” – divritenis. Savukārt tauriņu griešanā Arno lielākais palīgs nu ir picas griežamais rullītis. Itālijā pirktais nesen nav izturējis lielo slodzi un pēc septiņiem mēnešiem salūzis. Tagad tepat Latvijā iegādāts jauns. Vēl produktu tapšanā palīdz sulu spiede un blenderis.
Biznesa idejas autore – meita
Pastas mašīnai ir īpaša loma Arno biznesa tapšanā. Tāpat kā viņa meitai. Strādājot par pavāru, Arno darbā pavadījis 14 garas stundas karstā virtuvē, slodze bijusi liela. Privātajai dzīvei nav atlicis laika un spēka, bet gribējies pavadīt vairāk laika kopā ar meitu.Meita kādudien teica, ka vakariņās grib pelmeņus. Arno bijis slinkums iet uz veikalu, un viņš atcerējies, ka mājās ir pastas mašīna un ledusskapī – maltā gaļa. Tā viņš pagatavoja meitai pelmeņus un sāka domāt par paštaisītu pastu un pildītiem mīklas produktiem. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot pastas mīklai dārzeņu sulas un biezeņus, un pakāpeniski radās doma – te kaut kas var sanākt. Bet kā to pārvērst biznesā?Arno aizgājis no darba, sākumā kopā ar meitu dzīvojis pie vecākiem, pēc tam pārcēlušies uz savu dzīvokli. Visu laiku nemitīgi nācies domāt, kā nopelnīt, kā izdzīvot un uzturēt meitu. Ar tirdziņiem iztikai varējis nopelnīt, taču braukāšana un noskriešanās liela, laika patēriņš arī, tāpēc pēc šādi nostrādātiem trim četriem mēnešiem raisījušās domas, kā atvieglot procesu, ko varētu mainīt, kā strādāt gudrāk, nevis smagāk, kā nogādāt produktu veikalos.Palīdzējusi tagadējā dzīvesbiedre. Viņa bijusi arī pirmā biznesa idejas investore un atbalsts ģimenes dzīvē. Palīdzējis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas Biznesa inkubators un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) zinātnieki.Lielu paldies par palīdzību iepakojuma izstrādē Arno Polītis saka PTF profesorei un vadošajai pētniecei LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītājai Sandrai Muižniecei-Brasavai. Pašlaik Arno produkti nopērkami veikalos “Iecēnu delikateses” un “8 life.lv”.
Palīdz Jelgavas Biznesa inkubators
“Jelgavas Biznesa inkubatorā es satiku daudz cilvēku, kuri savās mājās – virtuvē, kabinetā vai garāžā (atkarīgs no katra darbības jomas un specifikas) – kaut ko dara. Tas man deva pamudinājumu un iedrošinājumu,” atceras Arno, kurš inkubatorā uzņemts pirmsinkubācijā. “Inkubatora projektu vadītāji ir liels intelektuālais spēks un atbalsts. Daudz var mācīties no zinošajiem kolēģiem un viņu pieredzes stāstiem, jo mēs visi [jaunie uzņēmēji] esam vienā laivā,” viņš spriež.Šogad plānots startēt atkal un varbūt izdosies nokļūt inkubācijas programmā, Arno Polītis atklāj savus nākotnes plānus. Inkubatorā jaunajam uzņēmējam patīk, jo īpaši – tā koprades telpas, tāpēc, kad ir jādara “datora darbi”, Arno ņem datoru un dodas strādāt uz inkubatoru. Pie šādiem darbiem pieder pieteikumu un iesniegumu finansējumiem rakstīšana, kā arī regulāra “Facebook” un “Instagram” kontu uzturēšana.Inkubatorā Arno guvis pārliecību, cik svarīgi ir noticēt saviem spēkiem, noticēt tam, ko tu gribi darīt. Saņemot līdzcilvēku atbalstu, rodas pašpārliecinātība un drosme sākt ko jaunu. ”Vienkārši atrodi savu aicinājumu, sāc darīt un mērķtiecīgi virzies uz to,” viņš secina.Atkal un atkal pārvarot kādu šķērsli, tas jāuztver nevis kā grūtības, bet kā mācība un dzīves skola sevis pilnveidošanas ceļā – okei, es esmu to izdarījis, attīstos, un visu atsver pozitīvās emocijas, kuras var gūt, strādājot savu sapņu darbu, lolojot savu misiju, par sava biznesa filozofiju klāsta Arno.Jaunais uzņēmējs šovasar jūlijā izmēģinājis piedāvāt ne tikai paša gatavotus produktus, bet arī ēdināšanas pakalpojumus mākslu un garšu festivālā “Mākslas pikniks 2019” Lūznavas muižā netālu no Rēzeknes. Tur vajadzējis plānot un rēķināt, cik daudz produktu sagatavot, kāda tehnika būs vajadzīga, palīdzējuši arī draugi, aizdodot busiņu.
Pieredze izstādē “Riga Food”
Iekārtu izplatītāji, pārtikas ražotāji, iepakojuma dizaina veidotāji, izejvielu tirgotāji, tirdzniecības pārstāvji no dažādiem veikaliem – visus šos ļaudis Arno Polītis sastapis nesen aizvadītajā izstādē “Riga Food 2019” Rīgā, Ķīpsalā. Par jaunā uzņēmēja produktiem interesi izrādījuši arī restorāni, bet pats galvenais – pavērusies iespēja sadarboties ar kādu makaronu ražotni tās telpās un ar tās iekārtām. Izaicinājums ir fasēšanas iekārtas, kas būtu jāiegādājas, lai produkciju ražotu lielā apjomā. Jādomā arī par jaunu iepakojumu.Arno atzīst, ka viss atkarīgs no perspektīvas – kā tu uz to raugies. Taču arī viņam nav svešas bailes no nezināmā un pat tādas kā bailes no panākumiem, kuras mīt katrā no mums, jo tā tomēr ir liela atbildība, un neizbēgami uzrodas šaubas – vai izdosies? Jaunais uzņēmējs ir apņēmības pilns spert nākamo soli, tikai nu likmes ir augstākas – jāizstrādā ražošanas tehnoloģija un receptūra jau lielākiem apjomiem. Izstādē saņemti piedāvājumi arī produktu eksportam, taču, pirms nav izstrādāts iepakojums, kas realizācijas termiņu noturētu vismaz sešus mēnešus, ir pāragri par to runāt.Uzņēmēji nereti stāsta, ka viņiem vislielākās problēmas rada “papīru darbi” un daudzās kontrolējošās iestādes. Arno Polītis ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs un to maksā reizi ceturksnī. Viņaprāt, ir svarīgi atrast labu grāmatvedi ārpakalpojuma sniedzēju par pieņemamu cenu. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests ne tikai kontrolē, bet arī piedāvā konsultācijas.
Eksperimenti turpinās – top jauns produkts
Arno turpina eksperimentēt savā virtuvē, un tur top jauns produkts no krāsainas dārzeņu biezeņu un svaigo sulu pastas mīklas, kas tirdzniecībā vēl nav pieejams, – pildītās pastas konfektes jeb itāliski “caramelle”. “Konfekšu mīklas sastāvā ietilpst arī biete, burkānu sula un kurkuma, bet pildījumā ir biezpiens un svaigas ogas. Tas ir labs veģetārs produkts bērniem, bez cukura,” jaunumu raksturo tā autors, piebilstot, ka tam vēl jāizdomā elegants, viegli uztverams un vizuāli pievilcīgs iepakojums.Arno izņem jauno produktu no saldētavas, iemet katliņā, un četru minūšu laikā tas ir gatavs. Pastas konfektes izskatās un garšo labi. Pavārs gan atzīst, ka vispirms līdz galam jāizstrādā pirmais produkts – svaigā pasta –, lai tas nonāktu lielveikalos, un jādomā, kā attīstīt eksportu. Bet konfektēm vēl jāpilnveido ražošanas un tehnoloģiskais process, kas būtu automatizējams.Jaunajam pastas ražotājam bijuši piedāvājumi arī no beziepakojuma veikaliem, taču tajos nav ledusskapju, nācies atteikt, turklāt Arno vēlas palikt svaigās pastas segmentā.
