Sākumā bija gaiši brūns māla pods, kas it nemaz neatbilda pavasarīgajam noskaņojumam.
Sākumā bija gaiši brūns māla pods, kas it nemaz neatbilda pavasarīgajam noskaņojumam. Tas bija novietots plauktā un gaidīja, kad beidzot ieraudzīs gaišo gadalaiku. Kopā ar pavasara sauli pie poda atnāca krāsas, otiņas, līme, salvetes un mēs – “Pagraba” veidotāji. Sākumā puķu pods no mums nobijās.
Kur lai liek šādu briesmonīti?
Vispirms jāizvēlas krāsa – zila, zaļa, dzeltena, varbūt rozā. Tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Lai noskumušo puķu podu padarītu priecīgu, tā virsmu vispirms noklāju ar spilgti oranžu krāsu. Šķiet, jau tad tas bija gatavs doties plašajā pasaulē meklēt savu sapņu puķi. Taču es viņu apturēju, jo darbiņš vēl nebija pabeigts. Ar otiņu uzķeksēju dažus zaļus traipus, lai citi nodomā, ka tam ir pavasara pumpas.
Tad no salvetēm izgriezu vēlamos zīmējumus – tauriņus un ziedus, noņēmu divas no trim salvešu kārtām un zīmējumu ar īpašas līmes palīdzību piestiprināju pie mana mākslas darba.
Tagad podiņš nejūtas vientuļš. Krāsas saplūdušas kopīgā noskaņā, radot pavasara prieku.
Tagad vien jāizvēlas jauku ziedu šim daiļajam podam.
