Piektdienās Municipālajā policijā savās mehāniskajās darbnīcās un arī kantorī parasti strādājam tikai līdz trijiem (toties pirmdienās līdz septiņiem vakarā).
Piektdienās Municipālajā policijā savās mehāniskajās darbnīcās un arī kantorī parasti strādājam tikai līdz trijiem (toties pirmdienās līdz septiņiem vakarā). Tā pagājušās piektdienas pēcpusdienā kopā ar sievu Kristīni un jaunāko meitu Guntu aizbraucām uz Staļģeni, kur dzīvo Kristīnes māte. Skolēnu brīvdienās atstājām bērnu pie viņas. Lai paelpo svaigu gaisu. Laukos taču daudz vairāk ir ar ko noņemties nekā RAF dzīvojamā masīva pagalmā, turklāt mežs tagad rudenī tik skaists kā mūzika. Šo svētdien esmu uzaicināts uz pensionēto skolotāju kluba 40 gadu jubileju. Ko lai tādā reizē skolotājām uzdāvinu? Droši vien dziesmu. Kluba ansamblis, ko vada diriģente Velta Rieksta, jau izpilda kādas desmit manas dziesmas. Ja cilvēkiem patīk, par to man prieks.
Esmu novērojis, ka rudenī ar automašīnām ir tāpat kā ar cilvēkiem. Mums taču šajā gadalaikā biežāk piemetas klepus, iesnas, vīrusi. Arī automašīnām, kolīdz parādās pirmais aukstums, kaut kas iesalst, kaut kas neiet. Kad iejūtas ziemas ciklā, viss atkal ir kārtībā. Jelgavas Municipālās policijas patruļmašīnām kalpošanas laiks jau tuvojas divdesmit gadiem. Vīri brauc uzmanīgi, nekādas vainas neielaiž, un tad jau tā tehnika iet.
Televīzijā dzīvoju līdzi «Talantu fabrikai». Man patīk tās komanda – sirsnīga, atklāta. Vislabākā dziedātāja nešaubīgi ir Annemarija, bet, kas beigās uzvarēs, to vēl nevar zināt. Šovs prasa, lai tur būtu visādi podi, tad mūzika paliek tālākā plānā. Manuprāt, nebūtu slikti, ja «TF» iesaistītu arī komponistus. Nevis tā, ka viņi tup iekšā kopā ar jauniešiem, bet gan piedāvā savas dziesmas. Arnis Mednis tās varētu atlasīt. Es pats būtu gatavs dažus skaņdarbus iedot. Piemēram, iepriekšējā «TF» Dons izpildīja pāris savu kompozīciju, un cilvēkiem tāda oriģinālmūzika patika.
Vēl runājot par mūziķiem – mans vecākais dēls Andis, kuram darba darīšanās bieži iznāk braukt uz Norvēģiju, atveda sveicienu no jelgavniekiem labi pazīstamā Žorža Siksnas. Viņš tagad izklaidē pasažierus uz prāmja, kas iet no Ventspils uz Zviedriju. Bijis ļoti priecīgs satikt kādu jelgavnieku un mani pat aicinājis piespēlēt.
Pagājušajā nedēļā tikos ar meitu Daci, kas studē valodas Ventspils augstskolā. Viņa ir ļoti sabiedriska. Brīvajā laikā iet arī uz Ventspils teātri pie mūsu Agra Krūmiņa.
Vēl gribēju piebilst, ka pirms pusotra gada atmetu smēķēšanu un iesaku to darīt visiem smēķētājiem. Tūlīt jau tās pozitīvās sekas nemana. Drusku pārsniedzot četrdesmit gadu vecumu (tajā laikā, kad es vēl smēķēju), man reizēm gadījās, ka vajadzēja ieņemt pa tabletei, jo kaut kas īsti nebija kārtībā ar sirdi. Bet nu, jāpiesit pie koka, būs pagājis gads, kopš nekāda «klabarēšanās» manam motoram nav gadījusies.
