Gadu gadiem gandrīz vienīgais olu krāsošanas šķīdums bija sīpolu mizu novārījums. Tagad daudzos veikalos tiek piedāvātas arī speciālas olu krāsas un lakas, dažādas uzlīmītes ar Lieldienu simboliku.
Gadu gadiem gandrīz vienīgais olu krāsošanas šķīdums bija sīpolu mizu novārījums. Tagad daudzos veikalos tiek piedāvātas arī speciālas olu krāsas un lakas, dažādas uzlīmītes ar Lieldienu simboliku. Rīkoties pēc senču pārbaudītajām metodēm vai izmantot ķīmiskas krāsas – katrs izvēlēsies pats.
Ap Lieldienām palielinās pieprasījums pēc baltajām olām. Brūnajām čaumalas mēdz būt gludākas, tāpēc krāsa tajās iesūcas labāk, bet baltās iegūst košāku toni un kontrastaināku rakstu.
Pirms krāsošanas olas laikus izņem no ledusskapja, lai tās būtu istabas temperatūrā.
Krāsojot ar ķīmiskajām krāsām, olas vispirms izvāra cietas – apmēram 10 – 15 minūšu. Olas nevajag aiztikt ar netīriem pirkstiem, jo šajās vietās var palikt nospiedumi un krāsa labi neturēsies klāt. Lai iegūtu cerēto toni, ievērojiet krāsošanas instrukciju. Dažkārt krāsa nav tik spilgta, kā gribēts.
Sīpolu mizas var iepriekš pavārīt, lai šķīduma krāsa būtu intensīvāka. Taču, pirms tajā liek olas, to vēlams atdzesēt.
Īpaši tumšu sarkanbrūnu toni iegūst, ja izmanto arī sarkano sīpolu mizas.
Pārskatiet zāļu tēju krājumus. Iespējams, kāda kumelīšu vai krūkļu mizu paciņa stāv jau vairākus gadus. Pagatavojiet novārījumu no šīm drogām – noderēs olu krāsošanai.
Violetu toni iegūst, ja olas krāso aroniju sulā.
Olas būs dzeltenas, ja cieti vārītas tās ieliksiet kurkumas novārījumā (uz 1/2 l ūdens ņem
3 ēdamkarotes kurkumas) un paturēsiet dažas stundas.
Krāsojot ar dabiskām krāsvielām, ūdenim pievieno bagātīgu sāls devu vai nedaudz etiķa.
