Lielā biznesa aizstāvji mēs neesam, sacīja Ministru prezidents. Viņš izteicās par vietējo uzņēmumu attīstību un atzina, ka tie nebūt nav sliktāki par ārzemju firmām.
Lielā biznesa aizstāvji mēs neesam, sacīja Ministru prezidents. Viņš izteicās par vietējo uzņēmumu attīstību un atzina, ka tie nebūt nav sliktāki par ārzemju firmām. Savu vietu tirgū jau atraduši Latvijā ražotie čipsi, «Cido» un «Guttas» sulas.
Pēc Guntara Krasta domām, ir aplami neielaist valstī respektablas ārzemju firmas tikai tāpēc vien, lai neradītu konkurenci vietējiem ražotājiem. Tiesa, Latvijas tirgus esot mazs, tāpēc mūsmāju uzņēmējiem arī nāksies lūkoties pāri robežām un meklēt savām precēm noieta tirgu.
Lauksaimniecības uzņēmumus tomēr vajadzētu pasaudzēt no Rietumu konkurentiem. Taču Ministru prezidents sacīja arī, ka nevar aiziet tiktāl kā citas Eiropas Savienības valstis, kas pārāk ilgi aizstāvējušas savu zemnieku intereses, līdz tie padarīti par vārgiem konkurentiem.
Latvijā lauku uzņēmējam daudz varētu palīdzēt reģionālās attīstības koncepcija, it sevišķi īpaši atbalstāmajos reģionos. Zemgalē šādu statusu ieguvuši četri apvidi, un katrā no tiem ir izstrādāti cerīgi projekti mazā un vidējā biznesa attīstīšanai.
Mazā biznesa labā «strādājot» arī nacionālā programma, un tomēr tam, kurš nolēmis sākt uzņēmējdarbību, nākoties saskarties ar milzu birokrātiskiem šķēršļiem. Guntars Krasts uzskata, ka ir jāvienkāršo milzīgās «papīru lietas». Viņaprāt, jābūt tādai kārtībai, kurā uzņēmējam pietiek iesniegt ziņas Uzņēmumu valsts reģistrā, kas tad savukārt rūpējas par tālāku instanču informēšanu.
Liels darbs vēl esot priekšā, lai sakārtotu tirgu. 70 procenti mūsu valstī saražotā piena tiekot pārdoti kā kontrabandas prece, tas ir, nemaksājot nodokļus.
Iebildes par nodokļu pārlieko lielumu Guntars Krasts atspēkoja, paskaidrodams, ka citās Eiropas valstīs nodokļi esot vēl krietni augstāki. Latvijā ir 630 tūkstoši pensionāru, un pensiju izmaksām ir vajadzīga nauda. Protams, ir valstis, kur tas netiek darīts.
Ķīnā, piemēram, vispār nav nekādas pensiju sistēmas, Japānā valsts pabalstu maksā tikai piecus gadus pēc aiziešanas no darba, sacīja Ministru prezidents. Bet tas nenozīmē, ka šajā ziņā mums jālīdzinās Āzijas valstīm.
Diskusijas nobeigumā Ministru prezidents ar nožēlu atzinās, ka laika trūkuma dēļ nav sekojis līdzi Nagano Ziemas olimpiskajām spēlēm, taču par Ilmāra Briča izcīnīto 5. vietu biatlonā viņš priecājoties. Varbūt šajā sestdienā vai svētdienā izdošoties kādu brīdi pasēdēt arī pie televizora un paskatīties Nagano.
Pēc sarunas ar žurnālistiem Ministru prezidents tikās ar «Dobeles dzirnavnieka» un «Spodrības» pārstāvjiem, rajona pašvaldības vadītājiem un uzņēmējiem.
