Ministru kabinets 2. aprīlī akceptēja Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas Mājokļu projektu.
Ministru kabinets 2. aprīlī akceptēja Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas Mājokļu projektu. Tā mērķis ir nodrošināt iespēju jaunām ģimenēm un denacionalizēto namu īrniekiem ar vidējiem ienākumiem iegādāties mājokli īpašumā pirmo reizi, uzlabot daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, veicināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanos un nodrošināt pensionāriem iespēju izmantot privātā sektora finansējumu. Projektam paredzēts izmantot Pasaules bankas aizdevumu 2 miljonu dolāru apmērā.
«Ziņas» jau informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā (MK) apstiprināšanai Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas otrā posma uzsākšanai nepieciešamos dokumentus. Tajos paredzēts līdz 2007. gadam mājokļu apstākļus valstī tuvināt Eiropas Savienības standartiem. Programmas realizācija nodrošinās kredītu garantiju un finansu instrumentu sistēmas izveidi, kas samazinās kredītrisku un palielinās kredītu pieejamību arī cilvēkiem ar nelieliem naudas uzkrājumiem.
Šoreiz par valsts galvojumu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību kredītiem daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai. Mērķis ir izveidot efektīvu mehānismu, lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību iespējas aizņemties līdzekļus finansu tirgū energoefektivitātes projektu finansēšanai un daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpu uzlabošanai.
Projekta ietvaros par dzīvokļu īpašnieku sabiedrību tiek uzskatīta sabiedrības forma, kuru ir izvēlējusies dzīvokļa īpašnieku kopsapulce vai dzīvokļu īpašnieki, kuri mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu veic, balstoties uz Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgto savstarpējo līgumu starp dzīvokļa īpašniekiem.
Valsts galvojums tiek piešķirts kredītiem, kurus finansu institūcija (banka) izsniedz aizņēmējam – dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, kas pārvalda daudzdzīvokļu māju. Kredīts jāiegulda daudzdzīvokļu mājas atjaunošanā, energoefektivitātes projektu finansēšanā un koplietošanas telpu remontā. To piešķir bez nekustamā īpašuma ķīlas, bet ievērojot virkni nosacījumu, piemēram, laba dzīvokļu īpašnieku sabiedrības finansu vadība, nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kredīta ņemšanu atbalsta vairākums dzīvokļu īpašnieku.
Pilotprojekta ietvaros kredītu galvojumiem dzīvokļa īpašnieku sabiedrībām daudzdzīvokļu māju renovācijai paredzēts izlietot 450 000 latu. Finansu ministrs Gundars Bērziņš ir atzinis, ka apjoms nav liels, jo ar šo naudu pietiek tikai 16 daudzdzīvokļu māju renovācijai. Taču tā paredzēta tikai pilotprojektu realizācijai. Ja izstrādātais finansu mehānisms būs efektīvs, tiks iedalīti papildu līdzekļi. Kā norādīja G.Bērziņš, procentu likme šiem kredītiem nepārsniegs 7%. Ar kredītu izsniegšanu nodarbosies VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» (LHZB) un Finansu ministrija.
LHZB Jelgavas filiāles vadītājs Voldemārs Atkačūns «Ziņas» informēja, ka pašlaik tiek izskatīts kredīta pieteikums divām apsaimniekošanas sabiedrībām. Viens no projektiem paredz veikt 80 dzīvokļu dzīvojamās mājas jumta rekonstrukciju, bet otrajā gadījumā paredzēta siltummezgla rekonstrukcija. Kaut arī iespējamā kredītu summa ir līdz 60 000 latu, abu sabiedrību pieprasītā kredītu summa ir līdz 10 000 latu. «Ja realizētie projekti būs veiksmīgi, iedzīvotāji redzēs, ka uzlabojusies viņu dzīves kvalitāte, kā arī varēs ietaupīt līdzekļus, abas sabiedrības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos rekonstrukcijas darbus,» prognozē V.Atkačūns. Pavisam vēlmi saņemt kredītus ar pazeminātu procentu likmi izteikuši 14 – 16 gribētāji. Kā visbiežāko iemeslu atteikumam filiāles vadītājs min nepilnīgi izstrādātos rekonstrukciju projektus un kļūdas, sastādot biznesa plānus.
