Liela daļa interesentu var cerīgi uzelpot: kopš vakardienas valsts akciju sabiedrība «Hipotēku un zemes banka» atsākusi pieņemt uzņēmēju pieteikumus lēto kredītresursu izsniegšanai zemes iegādei.
Liela daļa interesentu var cerīgi uzelpot: kopš vakardienas valsts akciju sabiedrība «Hipotēku un zemes banka» (HZB) atsākusi pieņemt uzņēmēju pieteikumus lēto kredītresursu izsniegšanai zemes iegādei.
Iepriekšējās valdības laikā piešķirto naudu zemes iegādes kreditēšanai vietējie zemnieki uzņēma ar gavilēm. Citādi viņiem bija žēli jānolūkojas, kā (salīdzinot ar Eiropas Savienības cenām) lēto Latvijas zemīti gan ar viltu, gan bez viltus uzpērk ārzemnieki. Jo lauku ļaudīm divi, trīs, kur nu vēl vairāki, simti latu par hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes joprojām šķiet nesamērīgi dārgi, lai gan pašreizējā zemes cena Latvijā ir reizes desmit zemāka nekā ES dalībvalstīs.
Prieks izrādījās pāragrs: valdības piešķirtās naudas bija daudz mazāk nekā lauku uzņēmēju apetītes. Lai gan pērn 22. jūlijā HZB sāka pieņemt pieteikumus kredītiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei par kredīta summu 1,5 miljoni latu un ar aizdevumu likmi četri procenti gadā, pieprasījums pēc kredītiem bija «uzņēmis apgriezienus», un šī nauda tika izķerta zibenīgi. Tādēļ 2002. gada oktobrī šai programmai tika piešķirts vēl viens miljons latu. Un arī tas bija kā čūkstiens uz karstas dzelzs – tik daudz gribētāju un tik daudz zemes vēlējās iegādāties mūsu pašu lauku uzņēmēji, ka limits tika izsmelts jau līdz pērnā gada beigām.
Līdz pat šim laikam nebija skaidrības, vai vēl kādreiz būs iespējams pretendēt uz lētajiem kredītiem zemes iegādei. Un nu šai kreditēšanas programmai piešķirts papildu finansējums – 6,5 miljoni latu. Programmas kredītlīniju bija iespējams paplašināt saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) un HZB noslēgto papildu vienošanos par lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas nosacījumiem. Šī vienošanās, piemēram, paredz, ka turpmāk viens pircējs varēs pretendēt uz kredītu, pats lielākais, 250 hektāru zemes pirkšanai (iepriekš bija iespējams saņemt lētos kredītresursus 500 hektāru zemes iegādei). Ieviesta arī maksimālā aizdevuma summa, kas nedrīkst pārsniegt 40 000 latu. Iepriekšējos nosacījumos nebija noteikts aizdevuma apjoms.
Vēl vienošanās īpaši paredz, ka līdz 2004. gada 1. janvārim 30 procentu kopējā finansējuma jeb 1,95 miljoni latu tiks rezervēti īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Līdz minētajam datumam 30 procentu kopējā finansējuma tiks rezervēti piena ražošanas saimniecībām, kurās ir ne mazāk par piecām slaucamām govīm un izslauktais piens tiek nodots piena pārstrādes uzņēmumiem. Šādi ierobežojumi Ministru kabinetā pieņemti, ievērojot to, ka pieprasījums pēc lētajiem kredītiem bijis tik liels, ka neveicināja ierobežoto resursu racionālu izmantošanu.
Sacītais nozīmē, ka tuvākajā laikā, aktīvi uzpērkot Latvijas zemi ar pazeminātām procentu likmēm un apstrādājot to, mūsu zemnieki spēs straujāk attīstīt ražošanu un pretendēt uz augstākām ražošanas kvotām. Tādēļ ir vitāli svarīgi panākt šādas programmas ieviešanu vēl līdz integrācijai Eiropas Savienībā, kad zemes tirgus aktivitāte ievērojami paaugstināsies. Izmaiņas finansēšanas mehānismos stāsies spēkā ar šā gada decembri.
Pērn valdība apstiprināja trīs ZM izstrādātās programmas – lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanai, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanai, kā arī nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai. Varam būt gandarīti, ka vismaz daļēji tiek saglabāta konsekvence un arī pašreizējā valdība iespēju robežās cenšas pildīt savas priekšgaitnieces lēmumus. Par to zemnieki var justies gandarīti.
