Analīze par hipotekāro kredītlikmju iespējamo kāpumu liecina, ka līdz šā gada beigām tas būs salīdzinoši neliels – 0,25 – 1,25 procentu robežās.
Analīze par hipotekāro kredītlikmju iespējamo kāpumu liecina, ka līdz šā gada beigām tas būs salīdzinoši neliels – 0,25 – 1,25 procentu robežās.
Privātpersonu kredīti bija un vēl joprojām ir visstraujāk augošā kredītu grupa. Gada laikā palielinājums mērāms 70 – 80 procentu robežās. To lielākoties nodrošina hipotekārie jeb mājokļu kredīti. Šā gada pirmajā ceturksnī bankas privātpersonām mājokļu iegādei izsniegušas kredītos 68,5 miljonus latu. Šim nolūkam izsniegto kredītu apjoms marta beigās sasniedzis 555,21 miljonu latu, kas ir par 14,1 procentu vairāk nekā gada sākumā un veido 65 procentus no kopējā privātpersonu saņemto aizdevumu apjoma.
Hansabanka prognozē, ka likmes augs, īpaši ārvalstu valūtā izsniegtiem kredītiem. Taču kāpums sākumā būs neliels un atspoguļos lēno likmju palielinājumu pasaulē. Vairāku gadu perspektīvā gaidāma latu un eiro procentu likmju izlīdzināšanās, jo Latvija pēc kāda laika latu nomainīs ar eiro. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā latu kredītlikmju kāpums būs lēnāks.
Prognoze, kā informē Hansabankas mediju attiecību vadītājs Artūrs Eglītis, tapusi, vispirms analizējot likmes starpbanku tirgū, jo šo procentu likmju līmenis visbiežāk veido kredītu procentu likmes mainīgo daļu. Vēl pagājušā gada pirmajā pusē pasaulē bija vērojama procentu likmju samazināšanās, jo gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka samazināja tā saukto bāzes procentu likmi. Līdz ar to dolāru un eiro procentu likmes (LIBOR indeksi) kļuva ļoti zemas. Tādēļ arī kredīti ārvalstu valūtās (eiro, dolāros) Latvijas iedzīvotājiem kļuva lētāki. Līdzīgas tendences novērotas latu starpbanku likmēs (RIGIBOR indekss gada pirmajā pusē samazinājās), taču pēdējos mēnešos vērojama latu procentu likmju celšanās.
Arī pasaulē zemas procentu likmes nesaglabāsies ļoti ilgu laiku – paredzams, ka uz rudeni ASV centrālā banka sāks pakāpeniski palielināt dolāru procentu likmes. Tā kā ekonomiskā situācija eiro zonā ir vājāka, procentu likmju paaugstināšana eiro zonā aizkavēsies, un eiro likmju kāpums varētu sākties tikai nākamajā gadā. Līdz ar likmju celšanos starpbanku tirgū arī hipotekāro kredītu likmes palielināsies.
Hansabanka analizējusi arī to, kas notiek ar kredītu likmes fiksēto daļu jeb uzcenojumu virs mainīgās daļas. Lielā konkurence starp bankām nodrošina, ka šis uzcenojums (riska cena) samazinās. Lai gan vēl arvien šī procentu likme atkarīga no klienta (riskantākam aizņēmējam vienmēr būs jāmaksā vairāk), arī šī fiksētā likmes daļa samazinās. Turklāt šajā ziņā vēl iespējams neliels likmju samazināšanās potenciāls.
Savukārt “Nord/LB Latvija” norāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ienākumus saņem latos un nākotnē viņi būs pakļauti papildu riskam svārstīgo valūtas maiņas kursu un iespējamā ārvalstu valūtu procentu likmju palielinājuma dēļ. Tāpēc komercbankām jāieņem aktīvāka loma kredītņēmēju iespējamo maksātspējas problēmu novēršanā, izskaidrojot ar aizņēmuma valūtu saistītos iespējamos riskus. Kā pauž sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa, Baltijas valstu komercbankām joprojām ir ievērojams neizmantots kreditēšanas potenciāls, līdz ar to arī turpmāk prognozējams kredītportfeļa palielinājums.
Tiek atgādināts, ka pēdējo gadu laikā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms Latvijā ir dinamiski un stabili attīstījies: 2003. gadā tas palielinājās par 7,5 procentiem. Tomēr citi makroekonomiskie rādītāji ir veicinājuši diskusijas par ekonomikas pārkaršanu. Izskanējis viedoklis, ka pērn bija vērojamas pārkarsušas ekonomikas iezīmes: inflācija sasniedza augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā, komercbanku kredītportfelis palielinājās par apmēram 40 procentiem un ārvalstu tirdzniecība sekmēja norēķinu konta deficīta pieaugumu. Lai samazinātu augsto iekšzemes pieprasījumu un tā aizkavētu makroekonomisko risku veidošanos, Latvijas Banka paaugstināja refinansēšanas likmi par 0,5 – 3,5 procentiem. Resursu cenas kāpuma dēļ var paaugstināties procentu likmes nacionālajā valūtā izsniegtiem kredītiem, tādējādi sadārdzinot kredītu atmaksu tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas paņēmuši kredītus latos ar mainīgajām likmēm.
Tā kā lats ir piesaistīts SDR grozam, refinansēšanas likmes paaugstināšanai ir salīdzinoši ierobežota ietekme uz makroekonomisko procesu attīstību. Lai gan latos ņemtu kredītu procentu likmes var celties, eiro un ASV dolāru likmes šā iemesla dēļ nemainīsies.
