Glūdas iedzīvotāji neprotestē pret ieceri pagastā celt dzīvnieku krematoriju, bet viņiem ir iebildumi pret paredzētās būves atrašanās vietu – Dorupē starp dzīvojamiem masīviem. Pagasta pārvalde respektē iedzīvotāju vēlmes un piedāvā uzņēmējai izvēlēties citu vietu.
Ceturtdien Glūdas pagasta pārvaldē notika otrā oficiālā apspriešana par iespējamo mazo dzīvnieku krematoriju Glūdas pagasta Dorupē, un šoreiz tajā piedalījās arī vairāki Jelgavas novada deputāti. Iedzīvotāji savākuši teju pustūkstoti parakstu, protestējot pret uzņēmējas izraudzīto vietu. Ideju par mazo dzīvnieku krematoriju veterinārās klīnikas «Sanarius» vadītāja Anna Jesereviča noskatījusi Šveicē. Krematorija būšot mazjaudīga un atpelnīšot sevi tikai pēc daudziem gadiem. Vispirms uzņēmēja iegādājusies zemi Glūdas pagasta Dorupē, un tikai tad pagasta pārvalde un iedzīvotāji uzzinājuši par ieceri tur būvēt krematoriju. «Pirms nopērk zemesgabalu, būtu jāpainteresējas, ko uz tā var būvēt un kādiem mērķiem vislabāk izmantot. Šī ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tādēļ saprātīgi būtu meklēt citu vietu idejas realizācijai,» uzskata novada Domes deputāte un Plānošanas nodaļas vadītāja Sandra Viniarska. Otrā sanākšana atšķirībā no iepriekšējās izcēlās ar saturīgumu un konkrētiem priekšlikumiem uzņēmējai. Bija sanākuši ap pussimts iedzīvotāju. «Mēs neesam pret ideju, taču par vietas izvēli vajadzēja ar cilvēkiem aprunāties. To iecerēts būvēt starp diviem ciematiem – visapkārt cilvēki, kam jāosta «nāves smaka». Logus atvērt nevarēsim, jo plūdīs dūmi. Dorupē ir arī daudz vecu un ar astmu slimu iedzīvotāju, kam dūmi kaitīgi. Kāpēc uzņēmēja nedomā par cilvēkiem? Arī Saldus krematorijas būvniecībai tika saņemtas visas atļaujas un atzinumi, bet cilvēki no smakas beidzas nost. Kur garantija, ka te nebūs tas pats, un kāda tirgus vērtība būs mūsu īpašumiem?» aizkaitināta ir dorupniece Jeļena Fjodorova.Uzņēmēja iedzīvotājiem jauno celtni sola videi draudzīgu un skaistu, arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā norādīts, ka dzīvnieku krematorija būtisku kaitējumu apkārtnei neradīs. Iedzīvotāji tam netic. A.Jesereviča gan vēlreiz mēģināja pārliecināt, ka krematorijas krāsnis ir mazjaudīgas un to darbības princips ir dubultsadegšana, kad dūmi sadeg otrreizēji, bet pa skursteni iznāk tīrs gaiss.Iedzīvotāju arguments ir arī vēsturiskais uzraksts – Nākotne –, uz kura fona braucot fotografēties kāzinieki. «Tagad sanāk, ka aiz uzraksta sliesies krematorija – likumsakarīgi, tādā gadījumā nākotnē mūs tiešām sagaida «nāves smaka»,» sašutusi J.Fjodorova.Glūdas pagasta pārvaldes Saimniecības daļas vadītājs Kazimirs Ramans bija sagatavojis trīs alternatīvus vietas piedāvājumus krematorijas celtniecībai. Zemes īpašnieki esot ar mieru uzņēmējai pārdot zemesgabalus. Savukārt SIA «Daile Agro» valdes priekšsēdētājs Raimonds Pokulis jau izteicis gatavību no uzņēmējas nopirkt iegādāto platību. «Mēs esam ieinteresēti, lai uzņēmēja attīsta savu ieceri mūsu pagastā, taču nevaram pieļaut, ka tas tiek darīts apdzīvotā vietā. Teritoriālajā plānojumā ir arī rūpnieciskā zona, kurā ir pietiekami daudz brīvas zemes ar nepieciešamajām komunikācijām,» stāsta K.Ramans. Viens no piedāvājumiem ir zemesgabals pretī gaļas pārstrādes ceham, kas gan pirmajā mirklī uzņēmējai liekas pretrunīgs, bet pagasta pārvaldes pārstāvjiem un iedzīvotājiem – gluži pieņemams. Priekšlikumus A.Jesereviča sola izvērtēt, bet pagaidām skaidri zināms, ka ne pašvaldība, ne iedzīvotāji krematorijas celtniecību uzņēmējas iecerētajā vietā neatbalstīs.
