Lieldienu atlaides siltumparādniekiem. Patiesībā jauks un cēls pasākums, kas daudzās ģimenēs darīs šo pavasari gaišāku.
Lieldienu atlaides siltumparādniekiem. Patiesībā jauks un cēls pasākums, kas daudzās ģimenēs darīs šo pavasari gaišāku. Bet nezin kāpēc zemapziņā kņudina tādas kā nepatīkamas izjūtas – kaut kas starp vilšanos, skaudību, niknumu, bezspēcību, mazvērtību. Ienāk prātā tas siltumparādnieks, kurš tikko savā dzīvoklī iztaisījis eiroremontu, tas, kurš samainījis jau kuro mašīnu, tas, kurš lepojas ar iecienītajām konjaka markām, un arī tas, kurš nesamaksā, jo svarīgo personīgā biznesa darīšanu jūklī vienkārši tam neatliek laika. Un tas viss tikai vienas Lieldienu loterijas sludinājuma dēļ, kas patiesībā uz mani nemaz neattiecas. Jo loterijā par 100, 70 un 50 procentu siltummaksas atlaidēm piedalīsies ne jau tie, kas, savu daudziem pat ļoti pieticīgo budžetu kalkulēdami, tomēr par parādniekiem nav kļuvuši, bet gan tie, kas lielu daļu cītības veltījuši nemaksāšanas motivācijai.
Par laimi, šīs izjūtas nav ilgstošas, un tās nomaina apskaidrība. Jo ir taču Lieldienu laiks un ir arī Lieldienu stāsts. Par valsti tālā pagātnē, kur jau tajos laikos bija pieņemts par godu svētkiem parādīt žēlsirdību, atlaižot kādu no nosodītajiem. Tad Pilāts prasīja tautai, kuru lai atbrīvo. Bet tā norādīja ne jau uz to vismazāk vainīgo. Kāds no apustuļiem gan uzdrīkstas savā evaņģēlijā bilst, ka tautu uz šādu spriedumu mudinājuši paši visvarenie. Taču stāsta iznākumu tas nemaina, un galarezultātā tas iznāk patiess un taisnīgs.
Pēc šīs līdzības gan mazliet citāds izskatās Valsts ieņēmumu dienesta Lieldienu lēmums – šī iestāde nevis atlaidīs nodokļus nemaksātājiem, bet godinās lielākos maksātājus. Taču galu galā – katram pienāks arī tāda reize, kad viņš tiks godā celts. Par to tad arī domāsim Lieldienās un neļausimies, lai nenovīdība mums kļūst par padomdevēju.
