Tuvojoties ES paplašināšanās oficiālajam datumam, Rietumu plašsaziņas līdzekļos arvien atklātāk sāk skanēt Krievijas kritika.
Tuvojoties ES paplašināšanās oficiālajam datumam, Rietumu plašsaziņas līdzekļos arvien atklātāk sāk skanēt Krievijas kritika. Paužot ekspertu prognozes, preses izdevumi pieļauj, ka ES un Krievijas attiecības var pasliktināties vēl vairāk. Zviedru “Hufvudstadsbladet”, piemēram, kritizē to, ka Maskava joprojām atsakās piekrist, lai Krievijas līgumi par partnerību un sadarbību ar ES pēc 1. maija automātiski stātos spēkā arī ar desmit jaunajām dalībvalstīm.
Attiecību definēšana ar Krieviju ir viens no šā pavasara svarīgākajiem jautājumiem ES. Pēdējās nedēļās tas ir aktualizējies vēl vairāk, jo Krievija atkal vēlas “sākt sarunas”, izvirzot tādas prasības savienībai, kas aizkaitina ES aprindas.
Partnerības un sadarbības līgums jau tā ir sava veida draudzības, sadarbības, uzticības un palīdzības pakts tirdzniecībā starp ES un Krieviju. Ūnija loģiski uzskata, ka tam automātiski jāattiecas arī uz jaunajām desmit dalībvalstīm, bet Maskava stūrgalvīgi nepiekrīt. Savukārt ES “nav gatava” saistīt ūnijas paplašināšanos ar Krievijas prasībām, tai skaitā – par krievu mazākuma tiesībām Igaunijā un Latvijā. Gluži pretēji – Krievija tiek apsūdzēta par ES “izspiešanu” un vēlmi (nepelnīti) “saņemt atalgojumu”. Tāpēc Eiropas Komisija paredz, ka Brisele varētu nokļūt “ļoti sarežģītā” situācijā. Jāprecizē, ka ES šis ir būtībā vienīgi “tehnisks” jautājums: ja Krievijas vadība turpinās cieši turēties pie sava pašreizējā kursa arī vēl pēc 1. maija, tā pārkāps līgumu, un tad ES būs tiesības ieviest atbildes sankcijas.
Vienprātības nav arī par Krievijas un ES priekšstatiem par cilvēktiesību ievērošanu un viedokli par tiesisku valsti, attiecības sarežģī preses brīvības trūkums Krievijā un karš Čečenijā.
Eiropas Komisija uzskata, ka ES nepieciešama vienota un konsekventa politika nostājā pret Maskavu. Šis paziņojums ir “akmentiņš” Itālijas virzienā, jo tās prezidentūras laikā premjerministrs Silvio Berluskoni pretēji ES nostājai uzņēmās Krievijas prezidenta Vladimira Putina advokāta lomu. Tādēļ pagājušā gada decembrī notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē ES dalībvalstu prezidenti un premjeri pieprasīja pārskatīt Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju. Šonedēļ ES ārlietu ministri paredzējuši apspriest šo jautājumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem.
ES politiķu aprindās tomēr tiek pieļauta iespēja, ka debates noslēgsies ar vēl vienu ārpolitisku neveiksmi. Kā viens no iemesliem tiek minēts tas, ka daļa lielo Eiropas valstu piekopj dubultu morāli: no vienas puses, tās nosoda Krievijā notiekošo, bet, no otras, paslepus meklē iespējas tirgoties ar Krieviju un uzturēt labas attiecības ar Putinu. Pāri visam vēl jārēķinās ar to, ka Maskavā daudzi joprojām dzīvo pagātnes maldos; Krievijas vadība “nav sapratusi” jeb drīzāk nevēlas saprast, kas ir ES un spītīgi turpina sarunas ar atsevišķām valstīm, nevis visu ES.
Piezīme. 1997. gadā ES un Krievija noslēdza partnerības un sadarbības līgumu. Savienībai paplašinoties, līgums tiek automātiski pagarināts un ir spēkā arī kontaktos ar jaunajām dalībvalstīm. Krievija lēš, ka sakarā ar ES paplašināšanos lielvalsts zaudēs 150 miljonus eiro gadā, bet citi aprēķini liecina, ka šī summa sasniegšot pat 400 miljonus eiro. Savukārt ES uzskats ir gluži pretējs, tas ir, paplašināšanās pozitīvi ietekmēs Krievijas tirdzniecību. Krievija vēlas, lai ES paaugstina tērauda un labības importa kvotas. Savienībai vajadzētu arī atvēlēt naudu Krievijai piederošā Kaļiņigradas anklāva attīstībai.
Krievija izdara spēcīgu spiedienu, lai panāktu bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, kā arī pieprasa garantēt krievu minoritātes tiesības Igaunijā un Latvijā.
