18. martā Krievijā notikušās prezidenta vēlēšanas noslēgušās bez pārsteiguma – uz vēl sešiem gadiem amatā ievēlēts Vladimirs Putins, saņemot 76,67% balsu.
Bez Putina vēlēšanās bija vēl septiņi kandidāti. Otrajā vietā ar 11,82% balsu palika Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas, bet trešajā – Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 5,68% balsu. Pārējie kandidāti – Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas “Pilsoniskā iniciatīva”, Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas “Krievijas tautas savienība”, Maksims Suraikins no partijas “Krievijas komunisti” un Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas “Jabloko” – nepārkāpa pat divu procentu robežu.
Pēc dažādu politikas procesu vērotāju domām, vēlēšanu iznākumu būtu varējis nedaudz pamainīt V. Putina vispazīstamākais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs. Taču viņš kā kandidāts vēlēšanām netika reģistrēts, jo ir krimināli sodīts lietā, kuru viņš pats dēvē par safabricētu. A. Navaļnijs bija aicinājis prezidenta vēlēšanas boikotēt.
Pārkāpumus neatzīst
Centrālās Vēlēšanu komisijas sniegtā informācija liecina, ka vēlēšanās Krievijā piedalījās nepilni 70% balsstiesīgo. Iepriekšējās vēlēšanās 2012. gadā aktivitāte bijusi nedaudz zemāka.
Svētdien rindās pie iecirkņiem Rīgā un Daugavpilī stāvēja arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi. Un, kā liecina apkopotā informācija, starp Latvijā balsojušajiem atbalsts V. Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā – par līdzšinējo Krievijas valsts galvu nobalsojuši 94,88% Latvijā, procentuāli vēl lielāku atbalstu viņš guvis iecirkņos Daugavpilī, savukārt Liepājā V. Putins guvis vislielāko atbalstu – 97,06%. Kopumā prezidenta vēlēšanās piedalījās 20 765 Krievijas pilsoņi, aģentūrai LETA sacīts Krievijas vēstniecībā Latvijā. Tas ir mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Kompartijas kandidāts Pāvels Grudiņins, kurš palika otrais, balsojumu daudzo pārkāpumu dēļ nosaucis par “visnetīrākajām vēlēšanām postpadomju telpā”. Arī citi opozīcijas aktīvisti un nevalstiskās organizācijas ziņoja par daudziem pārkāpumiem – kā galvenie minētie pārkāpumi ir fiktīvu biļetenu mešana urnās, arī urnu novietošana ārpus videokameru redzamības loka.
Tomēr, pēc Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas Ellas Pamfilovas teiktā, pārkāpumu skaits, par kuriem saņemta informācija, ir uz pusi mazāks nekā iepriekšējās prezidenta vēlēšanās. Balsošanas rezultāti pārkāpumu dēļ anulēti piecos vēlēšanu iecirkņos. Divos iecirkņos Dagestānā bijušas problēmas ar vēlēšanu urnām, iecirknī Sibīrijas pilsētā Tjumeņā fiksēts gadījums, kad urnās samesti fiktīvi biļeteni. Vēl notiek izmeklēšana par pārkāpumiem divos iecirkņos Kemerovas apgabalā Sibīrijā, taču jau šobrīd rezultāti tur ir anulēti.
Trūkst konkurences
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) uz vēlēšanām bija nosūtījusi 481 starptautisko novērotāju. “Ierobežojumi tādām pamatbrīvībām kā pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvība [..] samazinājusi politiskās iesaistīšanās iespējas, un tādēļ trūka patiesas konkurences,” teikts EDSO ziņojumā. “Plašā un nekritiskā informācija par pašreizējo prezidentu lielākajā daļā plašsaziņas līdzekļu radīja nevienlīdzīgus spēles noteikumus.”
Kurš sveic, kurš nesveic
Valsts prezidents Raimonds Vējonis tomēr izšķīries apsveikt Krievijas prezidentu ar pārvēlēšanu amatā. “Apsveikt vai neapsveikt ir katras valsts izšķiršanās. To valsts dara, pamatojoties uz starptautisko organizāciju atzinumiem par to, vai nav bijuši kādi pārkāpumi vēlēšanu procesā,” izteicies R. Vējonis. Neklausoties savu padomnieku ieteikumos to nedarīt, V. Putinu tomēr apsveicis ASV prezidents Donalds Tramps. Apsveikumu V. Putinam nosūtījusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, taču Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izlēmusi to nedarīt.
V. Putinu ar pārvēlēšanu apsveicis arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
INTERESANTI
Dažas lietas, kas mainījušās kopš brīža, kad Vladimirs Putins sāka stūrēt Krievijas valsti
◆ Mazāk nabadzīgu cilvēku. Un tomēr – lai arī nabadzības cipari samazinās, 2016. gadā vēl 13,4% Krievijā dzīvoja zem iztikas minimuma.
◆ Algas vairs nepalielinās. Pirmā prezidentūras termiņa laikā algas katru gadu auga par apmēram 10%. 2012. gadā, amatā atgriežoties, pieaugums bija grūti pamanāms daudzo krīžu un ekonomisko sankciju dēļ. No 2011. līdz 2014. gadam patēriņa ekonomika ievērojami izauga, pēdējos gados atkal samazinoties.
◆ 2000. gadā uz 100 mājsaimniecībām bija 27 mašīnas, 2017. gadā – 58. Savukārt mikroviļņu krāsnis Krievijā pirktas vairāk, nekā tur ir mājsaimniecību – 106 uz 100.
◆ Mazāk šņabja, vairāk šampanieša. Lai arī alkohola patēriņa statistika rāda degvīna patēriņa kritumu, Krievijas Veselības ministrija īsti tam netic. Degvīna patēriņa mazināšanās skaidrojama ar Rietumu kultūras tuvināšanos – vairāk tiek dzerts alus, vīns un šampanietis. Daži Krievijas oligarhi pat atvēruši savas vīna darītavas.
Uzziņai
◆ Vladimirs Putins pirmo reizi Krievijas prezidenta amatā nokļuva, kad par atkāpšanos 1999. gada paziņoja Boriss Jeļcins.
◆ Otrā termiņa beigās 2008. gadā Putins varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam.
◆ 2012. gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.
