«Latvijas piens» finanšu grūtības cer pārvarēt ar gudru uzņēmuma vadību.
Turpinoties Krievijas embargo politikai, kas izraisa spriedzi piena produktu tirgū, finanšu grūtībās nonākusi jaunā zemniekiem piederošā Jelgavas rūpnīca «Latvijas piens». Tās lielākais līdzīpašnieks zemnieku kooperatīvs «Trikāta KS», kuram rūpnīca ir palikusi parādā ap trīs miljoniem eiro, meklē pircēju savām kapitāldaļām uzņēmumā. Tikmēr «Latvijas piens» meklē ceļus, kā ievērojami palielināt eksportu, kā arī atrast investoru 53 procentiem kapitāldaļu.
Pirms trim gadiem atklātajā piena rūpnīcā, kuras īpašnieki sākotnēji bija kooperatīvos apvienojušies 600 zemnieki, darbs turpinās kā parasts. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, kas pērn augustā nomainīja Raimondu Freimani, apņēmīgi saka, ka pašlaik galvenais jautājums ir «palielināt un palielināt eksportu». Viņa paskaidro, ka rūpnīca, kuras jauda noslogota par apmēram 60 procentiem, ir plānota diviem ražošanas atzariem – sieram un industriālajiem produktiem (vājpiena koncentrāts, krējums, sūkalu koncentrāts un citi). Valdes priekšsēdētāja uzsver, ka pēdējo cena tagad ir ārkārtīgi zema. Tāpēc tos nav izdevīgi ražot. Vēl pērn R.Freimaņa vadībā uzņēmums industriālos produktus ražoja daudz. Tas, pēc A.Skudras teiktā, arī bija galvenais iemesls, kāpēc izveidojās parāds piena ražotājiem, tostarp kooperatīvam «Trikāta KS», kam pieder 53 procenti uzņēmuma kapitāldaļu. 2014. gada sākumā industriālo produktu cenas būtiski kritušās, bet tolaik «Latvijas pienā» piena iepirkuma cena nav pielāgota produkta cenai.
Zemnieki var rūpnīcu zaudēt
Runājot par Krievijas embargo ietekmi, pārtraucot piena produktu iepirkumu no ES ražotājiem, A.Skudra skaidro, ka «Latvijas piens» savā līdzšinējā triju gadu pieredzē Krievijā nav tirgojies. Tam nepieciešamo sertifikātu uzņēmums plānoja iegūt 2014. gada augustā, taču embargo dēļ tas izpalika. «Jaunajos apstākļos Baltijas un visas Eiropas tirgus ar sieru ir pārblīvēts, un arī mēs no šī embargo ciešam,» saka A.Skudra. Viņa piebilst, ka apmēram puse uzņēmuma produkcijas tiek pārdota Baltijas tirgū, bet otra puse – eksportēta uz Skandināviju, Lielbritāniju, Īriju, Ukrainu, Arābu Emirātiem un citām valstīm. Septembrī produkcijas paraugus paredzēts sūtīt arī uz ASV. A.Skudra atzīst, ka «Trikātas KS» vēlēšanās pārdot savas uzņēmuma daļas ir sāpīga, jo tieši no šī kooperatīva arī nāca ideja attīstīt rūpnīcu Jelgavā. «Trikātas» siera zīmols tagad ir uzņēmuma «Latvijas piens» īpašums. Valdes priekšsēdētāja min, ka šajā saspīlētajā finanšu situācijā viens no riskiem ir tāds, ka «Trikāta KS» daļas vairāksolīšanā var nonākt ārvalstu investoru rokās. «Konsultējamies ar juristiem, strādājam «melnu muti», lai šos riskus novērstu,» saka A.Skudra. Viņa piebilst, ka «Latvijas pienam» ir ievērojamas kredītsaistības.
Skaidrību sola tuvākajās dienās
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šonedēļ tikās ar uzņēmuma «Latvijas piens», lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps», kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība» (VAKS) vadību, lai uzklausītu viedokli par uzņēmumā «Latvijas piens» radušos situāciju. Šie kooperatīvi ir pauduši piedāvājumu iegādāties kooperatīvam «Trikāta KS» piederošās uzņēmuma «Latvijas piens» kapitāla daļas. «Tuvākajās dienās kooperatīvam «Trikāta KS» ir jādod skaidra atbilde, vai tas pieņems šo kooperatīvu piedāvājumu vai ne,» skaidro ministrs. Pēc neoficiālas informācijas, strīdus jautājums ir uzņēmuma kapitāldaļu cena.
Zīmols par diviem miljoniem eiro
«Latvijas piena» konkurenta akciju sabiedrības «Preiļu siers» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šnepsts spriež, ka situāciju varēja paredzēt. «Rūpnīca Jelgavā jau no paša sākuma tika veidota, lai izsaimniekotu Eiropas Savienības atbalsta naudu un aizlaistu pa burbuli valsts galvojumu. Tur ir afēra afēras galā. Nesen kļuva zināms, ka zīmolu «Trikātas siers» no vecās siera rūpnīcas Valkas pusē, kuras apgrozījums nekad nav pārsniedzis trīsarpus miljonu eiro, Ulda Krievāra kooperatīvs «Trikāta KS» iegādājās par 700 tūkstošiem eiro. Taču tālāk «Latvijas pienam» kooperatīvs to pārdeva jau par diviem miljoniem eiro. Tas būtu tāpat kā par miljoniem pārdot bankrotējuša uzņēmuma «Liepājas metalurgs» zīmolu. Tiesiskā valstī te būtu darbs prokuratūrai,» saka J.Šnepsts.
Viens no kooperatīva «Latraps» dibinātājiem piena ražošanas uzņēmuma «Mežacīruļi» valdes loceklis Juris Cīrulis uzskata, ka uzņēmuma «Latvijas piens» krīzes situācijā pirmkārt vainojamas finanšu grūtības, ko visiem Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem izraisīja Krievijas embargo politika. «Šādā situācijā visvairāk cieš jaunie uzņēmumi, kuriem ir lielas kredītsaistības,» saka J.Cīrulis. Viņš atceras, ka pērn, kad «Latvijas pienam» bija mazākas finanšu grūtības, «Latraps» pilnsapulcē laucinieku solidaritātes vārdā nolēma nākt šim zemniekiem piederošajam uzņēmumam palīgā. Toreiz, iemaksājot miljonu eiro, «Latraps» kļuva par «Latvijas piena» līdzīpašnieku ar 20 procentiem daļu. «Taču šoreiz finanšu caurums ir par lielu, lai «Latraps» varētu palīdzēt. Tādēļ uzņēmumam jāmeklē jauns investors,» saka J.Cīrulis. ◆
