Pagājušonedēļ Jelgavā ieradās Krievijas TV radošā grupa, lai tuvāk iepazītos ar Otrajā pasaules karā bojā gājušo 18000 sarkanās armijas karavīru apbedījumu Jelgavā, mežā aiz Rīgas Autobusu fabrikas.
Pagājušonedēļ Jelgavā ieradās Krievijas TV radošā grupa, lai tuvāk iepazītos ar Otrajā pasaules karā bojā gājušo 18000 sarkanās armijas karavīru apbedījumu Jelgavā, mežā aiz Rīgas Autobusu fabrikas (RAF).
Viens no lielākajiem bojā gājušo karavīru apbedījumiem padomju laikā netika kopts. Vienīgi necila marmora plāksnīte informēja par badā, slimībās un necilvēciskās mokās mirušo cilvēku traģēdiju. Strādājot Jelgavas 1. internātskolā, vairākas reizes bijām uzkopt Otrā pasaules kara upuru vietu. Toreiz koka stumbrā ieskrūvētie porcelāna izolatori vēl norādīja vietu, kur stāvējis postenis, no kura visu diennakti tika apsargāta gūstekņu kapsēta.
RAF ziedu laikā izveidoja kapu kopiņas, iežogojot tās ar betona apmalītēm, uzcēla piemiņas sienu, ierīkoja puķu dobes. Šodien masu kapi aizmirsti, nodoti nebūtībai. Pavasarī tos esot uzkopuši 6. vidusskolas skolēni un RAF pensionāri, bet platība pārāk liela. Tā prasa daudz rūpju un darba. Krievijas TV darbinieki bija pārsteigti par kapu nesakārtotību un nevērību pret mocekļu likteni.
Intervijā informēju par lielo darbu, ko veic Vācijas Tautas savienība, karā kritušo karavīru kapu apzināšanas, ierīkošanas un uzkopšanas darbos. Kā tiešu pierādījumu parādīju labiekārtoto vācu karavīru kapsētu aiz Olaines pie apvedceļa Rīgas – Jelgavas vecās šosejas malā. Kontrasts bija neiedomājams. Vēl minēju par turkiem, kas interesējas par vairāk nekā 120 gadu seniem apbedījumiem. Par daudziem nekoptiem padomju karavīru kapiem Bikstos, pie Jāņu kroga un citās vietās, kā arī par tiem, kas kopti – Džūkstē, Bērzē, Blīdenē un citur, uzsverot, ka neviens nav traucējis kritušo karavīru piemiņu, par ko šā gada 9. maijā nepatiesi bija informējusi Krievijas TV. Bet pretēji gadījumi gan bijuši. Arī padomju karavīru četrus kapus Jelgavā, kur apbedīti 2300 kritušie, divas reizes gadā apkopj Kapu saimniecība, lai gan līgums starp Krieviju un Latviju par karos kritušo personu apbedījumiem nav noslēgts. Parakstīt vienošanos ir pēdējais laiks. Tad arī mums būs «zaļā gaisma» savu kritušo, kas cīnījās pretējās frontēs, apbedījumu apzināšanā Krievijā.
Zināms, ka viens no jautājumiem, ko LR satiksmes ministram A.Gorbunovam paredzēts apspriest Maskavā, būs par karā kritušo personu apbedījumiem. Beidzot šis daudziem tik sāpīgais jautājums sāk risināties.
Krievijas TV darbinieki interesējās, vai nav iespējams satikt vēl kādus lieciniekus, kas varētu sniegt ziņas par notikumiem šajā karagūstekņu nometnē pie RAF. Tas iespējams vienīgi tad, ja pilsētā vai rajonā dzīvotu vēl kāds laimīgais, kuru vācieši nosūtīja darbos pie saimniekiem un kurš būtu izcietis vācu un padomju koncentrācijas nometņu šausmas.
Kad biju izpalīgs Sesavas pagastā kādās mājās pie Klieņiem, tur strādāju kopā ar vienu karagūstekni, kam esot izdevies izvairīties no padomju Gulaga, apprecēt arī saimnieka meitu. Lūdzam atsaukties viņu un vēl citus, kas varētu liecināt Krievijas TV vai vēstniecībā.
