Vakar pēc pilsētas domes uzaicinājuma Jelgavā viesojās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs.
Vakar pēc pilsētas domes uzaicinājuma Jelgavā viesojās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Vizītē piedalījās arī vēstnieka palīgs Strokova kungs.
Vēlēdamās turpināt labās attiecības, kādas Jelgavas pašvaldībai nodibinājušās ar vēstniecību iepriekšējā Krievijas vēstnieka Aleksandra Raņņiha laikā, dome ierosināja šo tikšanos, kurai Aleksandrs Udaļcovs labprāt piekrita. Viņa vēlme šajā sakarā bija krievu mācību iestādes, kādas rūpnīcas apmeklējums un arī iespēja nolikt ziedus krievu karavīru atdusas vietā Otrajā pasaules karā kritušo piemiņai. Vizīte sākās pilsētas domē, kur Krievijas vēstnieks tikās ar pašvaldības vadītājiem. Pēc šīs sarunas bija organizēta īsa preses konference.
Pilsētas domē sarunā ar Aleksandru Udaļcovu piedalījās domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurlovičs, pilsētas izpilddirektors Jurijs Strods, domes priekšsēdētāja palīdze Velta Medne.
Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans īsi iepazīstināja ar Jelgavas vēsturi, mākslīgi forsēto rūpniecības attīstību un līdz ar to arī iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā pēckara periodā, kas šobrīd rada problēmas pašvaldībai un pašiem cilvēkiem. Domes priekšsēdētājs informēja vēstnieku par Jelgavas uzņēmēju vēlēšanos dibināt ciešākas ekonomiskās saites ar kādu no Krievijas pilsētām un šajā sakarā pieminēja 90. gadu sākumā noslēgto sadarbības līgumu ar Ribinsku, kas tā arī palicis vēlmju līmenī.
Vēstnieku īpaši interesēja krievvalodīgo iespējas apgūt latviešu valodu. Lai arī Aleksandrs Udaļcovs ir pārliecināts, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu jāzina valsts valoda, viņš uzskata, ka pašreizējās prasības neatbilst sistēmai, kāda ir radīta šīs valodas apguvei. Pašlaik īpaši noraizējušies esot skolotāji skolās ar krievu mācībvalodu, kuriem nākamgad jākārto eksāmens latviešu valodas prasmes augstākajā – trešajā – pakāpē. Gunārs Kurlovičs informēja vēstnieku par valodas apguves kursiem, kas Jelgavā organizēti, pateicoties ASV un Norvēģijas vēstniecību atbalstam. Atbildot uz žurnālista jautājumu preses konferencē, vai arī Krievija nedomā sniegt materiālu ieguldījumu, lai palīdzētu saviem tautiešiem – Latvijas iedzīvotājiem – apgūt valsts valodu, Aleksandrs Udaļcovs teica, ka Krievijai nav šādu iespēju.
Pēc sarunas domē vēstnieks apmeklēja 15. bērnudārzu, kur guva priekšstatu, ka bērniem iespējams gan apgūt latviešu valodu, gan emocionāli un radoši attīstīties krievu tautas nacionālajā garā. Vizīte turpinājās 6. vidusskolā – iestādē ar krievu mācībvalodu. Skolas aktu zālē sapulcējušies pedagogi izmantoja iespēju uzdot vēstniekam ar jauniešu augstāko izglītību saistītus jautājumus. Ap 30 jautājumu vēstniekam rakstiski iesniedza klātesošie Latvijas krievu kopienas Jelgavas nodaļas pārstāvji. Vairāki no tiem faktiski bija adresēti pašvaldībai – piemēram, kopienas vēlēšanās iegūt savai darbībai lielākas telpas vai pat ēku. Vaicājumu pēc materiālas palīdzības bijušajiem kara dalībniekiem skolotāju auditorijā mazliet nenopietnu padarīja vēstnieka pretjautājums par jautātāja paša pensijas lielumu. Izrādījās, tā ir 120 latu.
Pēcpusdienā Krievijas vēstnieks apmeklēja mašīnbūves rūpnīcu, bet vizītes noslēgumā nolika ziedus krievu karavīru atdusas vietā brāļu kapos Graudu ielā.
