Interese par jaunākajām tehnoloģijām un Latviju kā potenciālo starpnieku tālākai sadarbībai ar citām ES valstīm – pēc Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieka Viļa Ļevčenoka sacītā, tie ir faktori, kas interesē Krievijas pilsētas Kirovas pārstāvjus Jelgavā.
Otrdien, viesojoties Jelgavā, Kirovas mērs Vladimirs Bikovs un uzņēmējs Nikolajs Kuragins, lai iepazītos ar jaunākās rūpniecības tehnoloģijām, apmeklēja rūpnīcu «AMO Plant», kur paredzēts komplektēt autobusus, kā arī «Evopipes» ražotni, kas ir modernākais plastmasas cauruļu ražošanas komplekss Eiropā. Arī Kirovā mašīnbūves rūpniecība ir attīstīta, taču viņu tehnoloģijas neesot tik modernas.Abi iepriekš minētie Jelgavas uzņēmumi jau sadarbojas ar Krieviju. «AMO Plant» ieguldīts Maskavas valdības piešķirtais finansējums, savukārt «Evopipes» cauruļu ražotne savu produkciju eksportē uz Krieviju, kā arī Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju. Tuvākajā laikā rūpnīca plāno arī atvērt savu pārstāvniecību Maskavā, Jelgavas uzņēmēju panākumus akcentē V.Ļevčenoks. Jāpiebilst, ka šonedēļ Jelgavā plānota arī pilsētas mēra Andra Rāviņa un Krievijas Federācijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova tikšanās.Kirovas delegācijas pārstāvis alus darītavas direktors N.Kuragins žurnālistiem sacīja, ka Latvijā bijis pirms 25 gadiem un jau tad šeit daudz ko iemācījies. Tagad, kad abu valstu attiecības esot uzlabojušās, uzņēmējs cerot gūt vēl lielāku pieredzi. Iespējams, tādēļ pēc abu rūpnīcu apmeklējuma Kirovas delegācija devās uz «Agrofirmas Tērvete» alus darītavu.Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Krievijas Federācijā Aivars Graudiņš «Ziņām» atzina, ka Krievijas uzņēmēji par Latviju interesējas paši, ne tikai izmantojot ministrijas vai vēstniecības starpniecību. Mūsu valsts pašreizējā ekonomiskā situācija Krievijas uzņēmējus nebiedējot, daudzi tajā saskatot jaunas iespējas un pret Latviju noskaņoti labvēlīgi, uzsvēra ZM pārstāvis.Runājot par iespējamo sadarbību ar Kirovu, Jelgavas mērs Andris Rāviņš žurnālistiem sacīja, ka patlaban notiek savstarpēja iepazīšanās, taču atzina – iespējams, nākotnē Krievijas puse varētu sadarboties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kokapstrādes uzņēmumu «Flora» un kūdras ražotāju «Laflora».
