«Mums patīk sanākt kopā, parunāt, papriecāties. Pasākumos pat astoņdesmitgadīgas tantes malā nesēž, bet danco. Reiz kāds vīrs teica, ka pie mums ejot tik jautri kā kolhoza vakaros,» atzīst Krievu biedrības Jelgavas nodaļas Latvijā pārstāve Z.Baņņikova.
«Mums patīk sanākt kopā, parunāt, papriecāties. Pasākumos pat astoņdesmitgadīgas tantes malā nesēž, bet danco. Reiz pat kāds vīrs teica, ka pie mums ejot tik jautri kā kolhoza vakaros,» smejoties atzīst Krievu biedrības Jelgavas nodaļas Latvijā pārstāve Zinaida Baņņikova.
Krievu biedrības nodaļas Latvijā dalībnieki šogad nosvinēja biedrības desmito gadskārtu. Biedrība dibināta 1992. gadā, pašlaik tajā darbojas 80 biedru, bet, kā stāsta Mihails Rjabovs, skaits mainoties no 70 līdz 90. Tiesa gan, biedri pārsvarā esot vecāka gadagājuma, bet jaunāki – tikai daži, jaunākajai dalībniecei ir 36 gadi. Krievu biedrības pārstāvji ar lepnumu teic, ka esot Jelgavā visvecākā biedrība, turklāt vispatstāvīgākā no visām krievu biedrībām Latvijā. Arī pirmskara laikā Jelgavā tāda darbojusies, tikai bijusi vairāk reliģiskas ievirzes.
«Mums nekad nav bijis mērķis kādu sanaidot. Lai gan izklausās mazliet jocīgi, bet mūsu, krievu, biedrībā ir arī ukraiņi, ebreji, baltkrievi, pat latvieši. Mūsu, ja tā var teikt, parasto cilvēku, vidū nav absolūti nekādu pretenziju pret integrāciju. Mūsuprāt, negatīvā attieksme pret to lielā mērā ir mākslīgi radīta pie augstākajiem. Piemēram, Krievu biedrības jelgavas nodaļā arvien vairāk cilvēku cenšas kļūt par pilsoņiem – uzskatām, ka tas noteikti jādara,» pārliecināti savu viedokli pauž Zinaida un Mihails.
Pagājušajā gadā no Krievu biedrības nodaļā pilsonību ieguvuši četri cilvēki. Lielākā daļa arī labi saprotot latviešu valodu, nemaz nerunājot par bērniem un mazbērniem, kas pārsvarā mācās latviešu skolās.
Nekāds politisks viedoklis biedrības dalībniekiem uzspiests netiekot, katrs esot savas partijas piekritējs, un tāpēc nekādu strīdu neesot.
