Pēcreferenduma diskusijas nebeidzās vakar un, ticamākais, turpināsies vēl kādu laiku, jo katra no partijām un sabiedrības grupām «deķi» mēģinās vilkt uz savu pusi. Taču diez vai referenduma rezultāti jāuzskata par pārsteidzošiem.Divsimt astoņdesmit tūkstoši balsotāju, kas atbalstīja krievu valodu kā otru valsts valodu, arī citās vēlēšanās savu nostāju paustu līdzīgi – balsotu par «krievu» partijām. Līdzīga aina ir arī Jelgavā – divos mikrorajonos dzīvojošie biļetenos atzīmēja vairāk «par» nekā «pret». Lieki skaidrot, ka tie ir «Žukovkas» un RAF iedzīvotāji, kuri pēdējās vēlēšanās pārliecinoši atbalstīja «Saskaņas centru», bet iepriekš – arī PCTVL. Tiesa, sestdien runājoties ar 6. vidusskolā sastaptajiem balsotājiem, nevienu «neadekvātu» krievvalodīgo, kas ar putām uz lūpām aizstāvētu krievu valodu, nesatiku. Iespējams, tas krievu bubulis tomēr nav tik biedējošs.Arī Latgales 55,57 procentu «par» nepārsteidz. Reģionā, kura iedzīvotājus ikdienā vairāk nekā citus nospiež sociālie jautājumi, katrs arvien asāk un asāk uztver ikvienu politiķu paziņojumu par nacionāliem jautājumiem. Nav pareizi Latgali saukt par nodevējiem, jo ķeksīti neīstajā vietā neievilka viss reģions, bet gan pilsētas un novadi, kur ir lielāks krievvalodīgo īpatsvars.Es priecājos par tiem, kas sestdien rotāja savu mēteļu atlokus ar sarkanbaltsarkanām lentītēm. Bet vai tautas nobalsošana un lentītes saliedēja latviski runājošos iedzīvotājus? Nezinu. Drīzāk tautu saliedētu savas valodas kopšana un nosargāšana. Ikdienā. Vienkārši, bet iedarbīgi – būsim lepni par savu valsti un valodu, lai neviens nespētu pat pabiedēt ar lielo bubuli.
