Piektdien, 30. oktobrī, naktsklubā «Tonuss» kopā ar Latvijas slavenāko grupu «Prāta vētra» spēlēs «Mumij Troļļ» («Ģķģčé ŅšīėėŅ»), ko var uzskatīt par Krievijas labāko grupu. Mazliet par šās zvaigžņu nakts pārstāvjiem no Krievijas.
Piektdien, 30. oktobrī, naktsklubā «Tonuss» kopā ar Latvijas slavenāko grupu «Prāta vētra» spēlēs «Mumij Troļļ» («Ģóģčé Ņšīėėü»), ko var uzskatīt par Krievijas labāko grupu. Mazliet par šās zvaigžņu nakts pārstāvjiem no Krievijas.
Tā patlaban ir visneparastākā Krievijas grupa, kurai raksturīgs moderns anglisks skanējums, atblāzmojoties britu popa stilam. Teksti gan absurdi, gan filosofiski ar asprātībām un vārdu rotaļām. Skanējums brīžam viegls angļu pops, brīžam smags eiropeisks «power rock». Šo rotaļīgi inteliģento un trakulīgi enerģisko komandu var pieteikt arī kā labāko Krievijas grupu šai desmitgadē vismaz latvieša ausij.
Pārnestā nozīmē «Mumij Troļļ» skatuves tēls un tā iespaids ir tuvs mūsu «Prāta vētrai», tiešā nozīmē, tas ir Krievijas eiropeiskākais roks, kas spējīgs konkurēt ar angļu «blicēm», bet, kas kā par spīti dzimis Tālajos Austrumos.
Grupa «Mumij Troļļ» patiesībā nav nemaz tik jauna, tikai slavena tā ir nesen kopš sāka izdot kompaktdiskus 1996. gada beigās. Grupa dibināta 1983. gadā (1982.g. ar citu nosaukumu) Vladivostokā, bet tās nosaukums sākumā bijis «Mumi Troļļ» («Īóīē Ņņļėėü»), patapināts no Tūves Jansones pasakas par trollīti Muminu. «Mumi Troļļ» tolaik bija tipiska padomju roka grupas vēsture, lai gan jau no pirmā brīža tā bija neraksturīga dominējošajiem krievu stiliem, vairāk lūkojoties uz tolaik slaveno «Duran Duran» vai «Eurythmics» pusi. Magnetofona lenšu un kasešu formā iznāca divi vērā ņemami albumi «Aprīļa jaunais Mēness» (1985.) un «Taisi Ju! Ju!» (1990.). Otrs piedzīvoja neveiksmi, jo gaumīgi ieturētais albums nebija aktuāls pēcpadomju krīzes publikai, kas aizrāvās ar pašdarinātu šņabi un «prastu» mūziku.
Pēc neveiksmīga koncerta solists Iļja Lagutenko izsaucies: «Mēs neesam mumīši, mēs esam mūmijas!» Un nosaukums pārtapis no «Mumi Troļļ» uz «Mumij Troļļ» («Īóīēé Ņņļėėü»).
Grupas solists pārcēlās uz dzīvi Londonā, kur ne tikai iepazinās ar valdošo mūziku («Lightning Seeds», «Sleeper», «Kula Shaker», «Dubstar», «Pulp» uc.), bet arī ar mūziķiem, producentiem un skaņu režisoriem. Tā bijusi vienreizēja izglītība un arī vienreizēji kontakti, jo «Mumij Troļļ» ierakstos vienmēr pieaicināti spējīgi britu mūziķi, no kuriem daži (piem., Kriss Bendijs) sadarbojušies ar respektējamām pasaules komandām («The Cure», «Tears For Fears», «The Rolling Stones»).
Ar 1996. gada albumu (t.sk., CD formātā) «Morskaja» grupa atdzima jaunā, negaidītā kvalitātē un pakļāva sev daudzus. Šis un nākamais albums «Ikra» (1997.) pārdoti apmēram miljons eksemplāros. «Ikra» jau bija stingrāks, roķīgāks un smagnējāks, ejot līdzi laikam, šokējot vecos un gūstot jaunus fanus, tostarp arī latviešu vidū. Trešais jaunā «Mumij Troļļ» posma ieraksts (oficiālais un legālais) ir «Šamora» (1998.), kurā ir pārstrādātu veco dziesmu kolekcija. Visi CD albumi ierakstīti Londonā, dažubrīd gaidot ieraksta laiku rindā aiz «Depeche Mode» un «Oasis».
Grupas pamatsastāvā tagad muzicē Iļja Lagutenko (balss), Oļegs Pungins (bungas), Jurijs Calers (ģitāra), Deniss Transkojs (taustiņi) un Jevgeņijs Zvidjonnijs (basģitāra). Vēl viens grupas biedrs ir tās menedžeris Leonīds Burlakovs, kurš kādreiz bija bundzinieks, bet pēcāk gādāja par «Mumij Troļļ» izdzīvošanu tiktāl, ka grupai grūtā brīdī pat pārdeva savu dzīvokli un citas mantas. Tagad tas atmaksājies.
Tātad «Mumij Troļļ» 30. oktobra naktī Jelgavā kopā ar «Prāta vētru».
