Šodien sveicami visi Kriši, Ksenijas un Egloni. Iespējams, ka Krišs ir populārākais vai vismaz biežāk dzirdētais no šo vārdu trijotnes.
Šodien sveicami visi Kriši, Ksenijas un Egloni. Iespējams, ka Krišs ir populārākais vai vismaz biežāk dzirdētais no šo vārdu trijotnes.
Savu vārdadienu ļoti gaida arī trīsgadīgais Krišs Jaunzems. Ar puisēnu palīdzēja iepazīties viņa māmiņa Ilze, kurai rīt svinama dzimšanas diena, bet vēl pēc dienas – vārdadiena.
Tāds ir Ilzes pierakstītais Krišiņa monologs: «Mans vārdiņš ir īss un sens – tieši tāds, kādu vēlējās mani vecāki. Vārdiņu sameklēja mana mamma. Kad tikko biju piedzimis, viņa uz mani skatījās augu dienu un klusībā sauca par Kriksīti. Tur viņai bija taisnība – kā gan mani nosauksi citādi, ja biju tik maziņš tik lielā gultā! Šo mīļvārdiņu mamma pateica tētim, un nākamajā dienā, atnācis uz slimnīcu, viņš teica: «Čau, Krišiņ!» – un vārdiņš rokā.
Oktobrī man palika trīs gadiņi, esmu «kāpēcīša» vecumā, jo visu cenšos noskaidrot: kāpēc salūza mašīna, kas tagad jādara? Man ļoti patīk dauzīties ar kādu pieaugušo un viņu kutināt.
Rudenī esmu sācis iet bērnudārzā «Rotaļa». Tur nodarbībās es mācos zīmēt, līmēt, veidot no plastilīna un dziedāt dziesmiņas.
Mājās vislabāk rotaļājos ar mazajām mašīnītēm, kuru man ir ļoti daudz. Pie sevis bieži dungoju Renāra Kaupera dziesmiņu «Maybe» un atpazīstu mūsu populārākos dziedātājus. Vasarā dzīvojos ārā, jo braucu ar trīsriteni. Šovasar mani gaida grūts darbiņš – jāiemācās braukt ar divriteni. Tas gan vēl ir nedaudz man par lielu. Bet līdz vasarai es vēl izaugšu! Man ļoti patīk peldēties jūrā, kad ir silts ūdens. Bet ziemā, ja ir sniegs, pikojos, ceļu sniegavīru, braucu ar ragaviņām un gaidu Ziemassvētku vecīti. Esmu sācis palīdzēt mammai strādāt ar datoru, mācos uzrakstīt savu vārdu.
Man ir mīļi vecvecāki, kas mani lutina. Varu lepoties ar to, ka man ir četras vecvecmāmiņas.»
