Kristaps Āns varēja būt arī Kriss – tādu vārdu no sākuma bija izvēlējusies mamma, bet tas nebija kalendārā, tāpēc viņš tomēr savu vārdadienu svin šodien,18. decembrī, kopā ar Kristoferiem, Kristiem un Klintām.
Kristaps Āns varēja būt arī Kriss – tādu vārdu no sākuma bija izvēlējusies mamma, bet tas nebija kalendārā, tāpēc viņš tomēr savu vārdadienu svin šodien,18. decembrī, kopā ar Kristoferiem, Kristiem un Klintām.
Kristaps atzīst, ka viņam patīk abi vārdi – gan Kristaps, gan Kriss –, bet tas, ka ir vārdadiena, protams, ir jauki. Turklāt parasti tā tiek svinēta divas dienas: vienu reizi ar radiem, otru – ar draugiem. Pašam gaviļniekam sirdij tuvāka otrā, kas pavadīta draugu pulkā. Kristaps priecājas par jebkuru dāvanu, bet jauki esot saņemt naudu, jo tad var pats nopirkt tieši to, ko sirds kāro visvairāk.
Kristaps mācās Jelgavas
1. ģimnāzijas 8. klasē, un viņam ļoti patīk dejot. Agrāk viņš to darījis «Kaprīzē», tagad patrenējoties dejot pats mājās. Visiecienītākā mūzika esot reivs, bet īpaši vērā ņemami ir Kristapa nākotnes mērķi. Par tiem viņš teic visai pārliecinoši:
– Braukšu uz Ameriku mācīties par bārmeni!
Viņam šis darbs šķiet ļoti interesants, un labākie bārmeņi esot tieši Amerikā. Tur Kristaps arī kādu laiciņu pastrādāšot pēc mācībām, bet pēc tam darbu turpināšot Latvijā.
Kristaps – leģendārs tēls. Rīgā krāvēju un nesēju biedrība viņu uzskatīja par savu patronu,
15. gs. lika viņu attēlot savā altāra gleznā Pētera baznīcā, Rīgas Domā viņam bija veltīts altāris; 19. un 20.gs. Lielā Kristapa koka tēls stāvēja Rīgā pie Daugavas.
(«Latviešu personvārdu vārdnīca».)
