Pēc vasaras brīvlaika līdztekus mācībām skolēni aktīvāk sāks piedalīties pulciņos, sporta nodarbībās, arī mācību olimpiādēs un dažādu starptautisku organizāciju rīkotajos konkursos.
Pēc vasaras brīvlaika līdztekus mācībām skolēni aktīvāk sāks piedalīties pulciņos, sporta nodarbībās, arī mācību olimpiādēs un dažādu starptautisku organizāciju rīkotajos konkursos. Tie paver jauniešiem iespēju studēt ārzemēs vai vienkārši paplašināt savu redzesloku.
Kas viņi ir – pārgudri zubrītāji vai vienkārši mērķtiecīgi jaunieši, kas domā par savu nākotni?
Kristīne Pekule vakar pēdējo reizi 1. septembrī vēra Vircavas vidusskolas durvis. Viņa mācās 12. klasē, jau trešo gadu būs skolas, bet otro – Jelgavas rajona Skolēnu domes prezidente. Iespējams, ka šajos amatos viņa ir ievēlēta, pateicoties savai aktivitātei. Vienkāršāk laikam būtu nosaukt lietas, kurās Kristīne nav piedalījusies un kuras organizējusi.
Vaļasprieks – teātra spēlēšana
Kā meitene pati atzīst, viņas sirdslieta esot teātra spēlēšana. Skolā viņa to dara jau no mazajām klasītēm, varbūt tāpēc Kristīne vairākkārt ir ieguvusi godalgotas vietas rajona daiļlasīšanas konkursos.
Mērķtiecīgi gatavojoties, meitene ir uzvarējusi arī konkursos, kuros bija jāparāda erudīcija par Itāliju un par Vāciju. Arī tajos Kristīne uzvarēja un balvā ieguva ceļojumus uz šīm valstīm.
Pasaules koledža
Pagājušajā gadā, angļu valodas skolotājas mudināta, Kristīne uzrakstīja eseju par sevi – tāds bija organizācijas «United World Colledge» (Apvienotā pasaules koledža) rīkotā konkursa pirmās atlases kārtas uzdevums.
Apmēram pēc mēneša Kristīne devās uz Rīgu, uz konkursa otro kārtu.
«Tā bija intervija, uzdeva daudz dažādu jautājumu. Pēdējā kārtā palikām divdesmit četri. Tā bija visgrūtākā – no piedāvātajām tēmām jāizvēlas viena un pusstundas laikā jāsagatavo piecu minūšu garš stāstījums. Es izvēlējos runāt par to, vai nāvessods ir jāatceļ. Pēc tam žūrija uzdeva jautājumus, arī angļu valodā,» stāsta jauniete.
Kristīne palika ceturtā. Šī vieta deva viņai iespēju mācīties pasaules koledžā Indijā.
«Mācības būtu par brīvu. Pašai jāsagādā ceļa un kabatas nauda. Taču, lai ilgstoši uzturētos Indijā, jāsaņem daudz profilaktisko pošu. Arī klimatiskie apstākļi nav līdzīgi Latvijai. Tā kā mana veselība nav tik stipra, nolēmu nebraukt,» Kristīnes balsī vairs nav nožēlas.
Vasaras nometnē
Kā kompensāciju tiem, kas konkursā «palika zem svītras», organizācija rīko starptautiskas vasaras nometnes. Šogad tāda pirmoreiz bija arī Latvijā, Aglonā. Taču Kristīnei bija iespēja piedalīties nometnē, kas notika Lietuvā, Traškunos.
«Nometne tur notika jau septīto gadu pēc kārtas jauniešu centrā, kas atrodas bijušajā klosterī. Centra veidošanā iepriekšējos gados piedalījās nometnes dalībnieki. Šogad mēs bijām kopā četrdesmit jauniešu no visas pasaules. Tālākie bija braukuši no Japānas un Kanādas. Nometnē runājām angļu valodā. Pat desmit lietuviešu jaunieši nolēma savā starpā sarunāties angliski.
Nometnē pavadītais laiks bija ļoti piesātināts. Klausījāmies lekcijas, aprūpējām ciemata vecos ļaudis, gājām strādāt uz slimnīcu. Protams, arī izklaidējāmies – sportojām, rīkojām atpūtas vakarus, iepazīstinājām pārējos ar savu valsti.
Daudzas lekcijas bija par pasaules «karstajiem punktiem» – Čečeniju, Balkāniem. Mūsu nometnē piedalījās kāds puisis, kas kādreiz dzīvojis Čečenijā, bet tagad ir bēglis Lietuvā. Pie mums viesojās Anglijas, Kanādas, Itālijas un Polijas vēstnieki Lietuvā, arī bijušais Lietuvas prezidents Brazausks,» stāsta Kristīne.
Jauniete apgalvo, ka nometnē pavadīto laiku nekad neaizmirsīs. Galvenā tajā gūtā atziņa: cilvēki no tik dažādām valstīm ar tik atšķirīgām kultūrām var sadraudzēties un rūpēties viens par otru. Un Kristīnei visvairāk žēl, ka tepat Latvijā vienas tautības un kultūras cilvēki dažkārt nevar saprasties.
Nākotnes nodomi
Kristīnei jāpabeidz vidusskola. Tad viņa gribētu studēt valodas un cer iesaistīties kādā ārzemju studiju apmaiņas programmā. Uz jautājumu, vai jauniešiem laukos un pilsētās ir kāda atšķirība iespēju ziņā, viņa atbild: «Nav. Jābūt tikai vēlēšanās mācīties. Lauku skola ne ar ko īpaši neatšķiras no pilsētas skolas. Arī Skolēnu domes uzdevums ir rosināt jauniešus mācīties un piedalīties dažādos konkursos, lai viņi varētu izvirzīties. Ir cilvēki, kuriem ir vēlēšanās, bet nepietiek drosmes. Tiem jāpalīdz.»
«United World Colledge»
nodarbojas ar studiju kreditēšanu jauniešiem ārzemēs. Šīs organizācijas koledžas atrodas daudzās pasaules valstīs, un konkursa kārtībā katru gadu uz tām dodas mācīties apmēram simt jau-niešu no visām pasaules valstīm.
birojs atrodas arī Rīgā un nodarbojas ar konkursa organizēšanu 16 un 17 gadu veciem Latvijas skolēniem. Pagājušajā mācību gadā Latvijā uz četrām vietām pretendēja 260 jauniešu.
