Pēdējos gados arvien lielāks kļūst pieprasījums un vēlme pēc kvalitatīviem, taču arī dabiskiem produktiem. Tas attiecas arī uz alu.
Pēdējos gados arvien lielāks kļūst pieprasījums un vēlme pēc kvalitatīviem, taču arī dabiskiem produktiem. Tas attiecas arī uz alu.
Lūk, kā to komentē akciju sabiedrības «Aldaris» dzērienu galvenais tehnologs Valdis Ilguns.
Alus ir tradicionāls latviešu galda un visas kultūras produkts. Alus dzeršanai svētku mielastā bija tik liela loma, ka lielākus godus sarunvalodā dēvēja par dzīrēm. Teica: dzert kāzas, bēres.
Kolorītas liecības par alu latviešu tradīcijās sniedz folklora, jau 13. gadsimta rakstiskajos avotos rodamas fragmentāras ziņas par šo dzērienu.
Alus ir klasisks un konservatīvs dzēriens, tāpēc jo īpaši svarīgi, lai tas būtu dabisks un tradicionāls, saglabājot senču receptūru un darināšanas pamatprincipus. Nedabisks vai nekvalitatīvs alus kļūst par lētu apreibināšanas līdzekli un var nodarīt organismam patiesu ļaunumu. Par zemas kvalitātes alu mēdz teikt: «šā alus lietotāja organismam nāksies kompensēt alus darītāju kļūdas». Savukārt kvalitatīvi darināts alus, saglabājot tradicionālos paņēmienus un receptes, ir produkts, kas ražots no dabiskām izejvielām un satur B grupas vitamīnus, antioksidantus un daudzas citas vērtīgas vielas.
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Jau 16. gadsimta sākumā tika pieņemts «Vācu alus likums», kura prasības cienījami miestiņa ražotāji ievēro arī mūsdienās. Šis likums nosaka: alus ir raudzēts, viegls alkoholisks dzēriens, kura izgatavošanai izmantotas šādas izejvielas: ūdens, miežu iesals un apiņi. Solīdas alus darītavas savu produkciju brūvē, izmantojot šīs mūžsenās izejvielas un bagātinot tās ar meistaru aroda prasmi un alus mīlestību. Produktu, kas nav gatavots pēc klasiskiem brūvēšanas paņēmieniem, nemaz nevar saukt par alu.
Kā ikdienā atšķirt labu miestiņu no ne tik laba vai pat slikta? Alus unikalitāte slēpjas arī faktā, ka tas baudāms ar vairākiem maņu orgāniem. Acis uztver zeltaino krāsu ar kontrastējošo putu cepuri. Paceļot glāzi pie lūpām, izbaudām putu pieskārienu un sajūtam alus smaržu – tieši šis pazīstamais aromāts ir viens no galvenajiem šā dzēriena kvalitātes rādītājiem. Alus smaržai jābūt harmoniskai. Piemēram, eļļaina vai siera smarža liecina par atkāpēm raudzēšanas procesā. Papīra vai deguma smārds brīdina, ka alus ir oksidējies. Veca pagraba smaka norāda, ka ražošanas iekārtas nav bijušas tīras, nav bijusi efektīva attīrīšanas sistēma vai arī izmantots vecs raugs.
Baudot augstas kvalitātes alu, nav jūtama pēcgarša, un visa dzēriena garšu harmonija ietverta tā smaržā. Sajust atšķirības var ikviens no mums, ja ir vērīgs pret produktu, ko lieto.