ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprinājusi virkni projektu vērtēšanas nosacījumu, tostarp lielāko daļu specifisko kritēriju, lai uzņēmēji varētu iesaistīties ES struktūrfondu apguvē.
ES struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprinājusi virkni projektu vērtēšanas nosacījumu, tostarp lielāko daļu specifisko kritēriju, lai uzņēmēji varētu iesaistīties ES struktūrfondu apguvē. Reģioniem tie neparedz nekādas prioritātes.
Kritēriji galvenokārt nepieciešami, lai atbalstītu projektus, kas atbilst struktūrfondu galvenajam uzdevumam – pēc iespējas ātrāk tuvināt Latviju vidējiem ES ekonomiskās un sociālās attīstības rādītājiem. Kā informē Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas pārstāve Lita Kokale, apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji 52 aktivitātēm visās Vienotā programmdokumenta prioritātēs: “Līdzsvarotas teritoriālās attīstības veicināšana”, “Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana”, “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”, “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” un “Tehniskā palīdzība”.
Lai palielinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju, paredzēts atbalstīt arī netradicionālo uzņēmējdarbību.
Diemžēl struktūrfondu piešķiršanā nav noteiktas prioritātes reģioniem. Viens no galvenajiem kritērijiem uzņēmumu izvērtēšanā būs to dzīvotspēja. Lai nodrošinātu projektu izvērtēšanas objektivitāti, uzraudzības komiteja centusies iekļaut kritērijus, kas izsakāmi mērāmos lielumos. Informāciju par kritērijiem un struktūrfondu piešķiršanas kārtību Finanšu ministrija plāno izplatīt galvenokārt internetā.
Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš atzīst, ka reģionu ignorēšanas problēmu mūsu valstī nav izdevies atrisināt jau vairākus gadus. Arī pašreizējā valdība ir deklarējusi nepieciešamību attīstīt reģionus, novirzot finansējumu, tomēr vienādas iespējas visiem reģioniem netiek garantētas. Gan uzņēmēju, gan pašvaldību izstrādātie struktūrfondu naudas saņemšanai domātie projekti tiks vērtēti konkursā. Ņemot vērā rīdzinieku pieredzi un iespējas, pagastu pašvaldībām un lauku uzņēmējiem būs grūti konkurēt. Arī projektu pieņemšana un virkne citu jautājumu nav risināta, domājot par reģioniem un projekta iesniedzēju ērtībām. Pašlaik reģionus atsevišķas ministrijas (Izglītības un zinātnes, Satiksmes) ņem vērā tikai nacionālā līmeņa projektos, bet Veselības ministrija ignorē arī valsts investīciju projektos.
