Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru Juri Skujānu intervē Gaļina Kudrjavceva.
– Kā vērtējat šā gada uzņemšanas rezultātus? Uzņēmām 1444 pirmkursniekus. Protams, maksas studentu skaits iet mazumā. Tās studiju programmas, kuras Latvijā ir unikālas, pildījās labi, lai gan nokomplektējām arī pārējās. Taču var secināt, ka naudas iedzīvotājiem nav, jaunieši brauc prom vai meklē darbu tepat, jo studijas nevar atļauties.– Vai būtu iespējas samazināt studiju maksu, kas varbūt piesaistītu vairāk studentu?Maksa nepieciešama studiju procesa nodrošināšanai, tāpēc nevaram to samazināt. Tāpat no visiem līdzekļiem, kas ienāk universitātē, mums jāatrod līdzfinansējums projektiem, citādi tos nevarēsim īstenot. Priecājamies, ka bijām ļoti taupīgi un neatļāvāmies ņemt kredītus. Arī šogad tie nav paredzēti.– Kas LLU liedz piesaistīt vairāk ārzemju studentu?Veiksmīgākā sadarbība ir ar BOVA (Baltijas lauksaimniecības, mežkopības un veterinārmedicīnas universitāšu sadarbības tīkls – red.) augstskolām. Centīsimies iekustināt jaunus virzienus, kopīgi veidojot maģistrantūras programmas, lai piesaistītu ārzemju studentus, jo viņiem būs iespēja mācīties pie labākajiem pasniedzējiem. Angļu valodā mums ir 11 maģistra studiju programmu, bet pamatstudiju programmas nodrošināt ir grūti. Lai atbrauktu studēt pie mums, jaunietim no ārzemēm jābūt motivācijai pavadīt te četrus gadus, tāpēc mums pašiem jādodas uz ārzemēm un jāprezentē sevi, bet tam vajadzīgi līdzekļi. Esam noslēguši sadarbību ar Kazahstānas Agrāro universitāti, bet viņi grib, lai mācām viņus bez maksas. Savukārt lietuvieši meklē dažādus projektus, bet viņiem ir arī lielāks valsts atbalsts. Medicīna ir tā joma, kur var piesaistīt visvairāk ārzemju studentu, tāpēc mums jādomā par veterinārmedicīnu. Ir viena ideja, ko domājam īstenot kopā ar Stradiņa universitāti, bet pašlaik par to pāragri runāt.– Vai ārzemju studentiem LLU var nodrošināt pietiekami labus dzīves apstākļus?Pašreizējam skaitam varam nodrošināt, jo katru gadu cenšamies remontēt istabas un koplietošanas telpas. Protams, nevaram pilnībā izremontēt visas dienesta viesnīcas, jo arī tam trūkst līdzekļu.– Vai ar pašreizējo finansējumu spējat nodrošināt labu mācībspēku kolektīvu?Pašlaik nav iespējams paaugstināt algas. To varētu darīt tikai tad, ja finansējums būtu pastāvīgs un iepriekš prognozējams. Ja profesūra cīnās par projektiem, viņi paši vinnē un piesaista vēl citus darbiniekus, kuriem arī palielinās atalgojums. Nevar teikt, ka algas dēļ zaudējam labus mācībspēkus. Domāju, pēc pāris gadiem būs paaudžu maiņa, jo ļoti daudzi, pateicoties Eiropas stipendijām, turpina studijas maģistrantūrā un doktorantūrā un aizstāv gala darbus. Būs konkurence. Pašlaik uz mācībspēku vietu pārsvarā kandidē viens pretendents, bet būs vairāki, noteikti. Un tad tie, kas būs nolikuši malā savus zinātniskos darbus, var nonākt muļķīgā situācijā, jo pretī viņiem būs kandidāts ar zinātnisko grādu. Arī ārzemēs ir konkurence, tāpēc mūsu labākie var aizbraukt prom. Paši diez vai dabūsim pasniedzējus no kādām «super» augstskolām, jo viņi nebūs gatavi lasīt lekcijas par mūsu līmeņa atalgojumu.– Pasniedzēji arvien vairāk lasa dažādu profilu lekcijas. Vai tā nepasliktinās studiju kvalitāte?Mācībspēku skaitu nosakām pēc studentu skaita. Tāpēc arī samazinās pasniedzēju skaits, bet palikušajiem jālasa citu lekcijas un, protams, šāda problēma pastāv. Taču Latvijā ir vesela virkne studiju programmu, kas būtu ļoti nepieciešamas. Piemēram, vide un ūdenssaimniecība. Mēs nevaram gatavot simtus šajā programmā, bet tik un tā nepieciešami labi mācībspēki, tāpēc valsts atbalsts šajā programmā noteikti vajadzīgs. Ja katedra māca matemātiku vai fiziku lielām grupām, arī darbinieku ir daudz – viens saslimst, otrs var aizvietot. Bet ir priekšmeti, kur profesors ir zelta vērts.– Vai tuvāko gadu laikā paredzēts radīt jaunas studiju programmas?Nevarētu teikt, ka esam ar to aizrāvušies. Jātiek skaidrībā ar to, kas mums ir. Pašreiz domājam, kā samazināt maģistra studiju programmu laiku, jo jaunieši izvēlas vieglāku ceļu. Daudzi no mūsu labākajiem absolventiem, piemēram, aiziet uz Rīgas Tehnisko universitāti, jo tur var mācīties vienu gadu.– Vai varētu samazināt arī pamatstudiju ilgumu?Inženierzinātnēs noteikti ne, arī profesionāļi teiks, ka to obligāti nevajadzētu darīt, jo inženieriem ir jāizstrādā pamatīgi diplomdarbi.– Vai kādas programmas, piemēram, sociālo zinātņu, varētu slēgt?Šogad neuzņēmām studentus trīs studiju programmās, kuras no 69 eksperti novērtēja kā liekamas 3. grupā. Principā tās programmas nav sliktas, lai gan, iespējams, tāda izpratne daudziem ir. Tajās vienkārši ir maz studentu. Tāpēc skatīsimies, kā veidot specializācijas virzienus. Savukārt sociālo zinātņu programmās ļoti daudz ir maksas studiju. Speciāli sagraut kaut ko nav laba doma. Ja likvidēsim savas programmas tikai nepamatota sabiedrības spiediena rezultātā, tās īstenos privātās augstskolas, bet mūsu speciālisti tiek labi vērtēti darba tirgū. Tāpat negribas atteikties no jēdziena «reģionālā augstskola», esam vienīgā Zemgales universitāte, tāpēc visiem jābūt ieinteresētiem augstskolu saglabāt.– Ar kādām aktivitātēm plānojat piesaistīt jaunus studentus nākamgad?Man visvairāk patīk vizītes uz skolām, kur var runāt personīgi. Skolēni sāk aizdomāties un stāsta par savu izvēli citiem. Tāpat arī karjeras konsultācijas, kas šogad ieviestas, palīdz jaunietim izvēlēties pareizo virzienu. Mums visiem jāceļ Jelgavas kā universitātes un studentu pilsētas prestižs. Runā, ka Valmieras augstskolā ir aktīva dzīve, bet, ja paskatāmies, pie mums arī ir konferences, brauc vēstnieki.– Kādas ir problēmas, lai šīs aktivitātes popularizētu?Problēma visur ir viena – finansējums. Dekāni uzskata, ka jālaiž aktīvāk reklāma televīzijā, bet tas maksā ļoti dārgi. Tāpēc izmantojam citas formas, kas mums ir pieejamākas. Mājas lapai arī jābūt līmenī. Domāju, ka nākamajā gadā palielināsim reklāmas spiedienu. Jo, lai arī cik runāts, ka augstākajai izglītībai jābūt valsts prioritātei un Latvijai jābūt dažādos Eiropas reitingos, finansējums absolūti nav atbilstošs. Lai piedalītos nopietnā konferencē, jaunajam zinātniekam jāmaksā 600 – 700 eiro, bet viņi, esot pašreizējai algu sistēmai, to nevar atļauties.– Kādi ir zinātnieku panākumi savu pētījumu ieviešanā tirgū?Labi strādā pārtikas tehnologi iepakojuma jomā. Pašlaik par jaunajiem iepakojumiem ieinteresējušies bruņotie spēki. Nopietna iespēja parādīt sevi varētu būt arī zirgi, jo mums ir gan vieta treniņiem, gan veterinārārsti, kas spēj nodrošināt, lai no kumeļa izaug labs zirgs.– Kādi ir lielākie projekti, ko šogad plānots īstenot?Milzīgs ieguvums būs jaunā Veterinārmedicīnas fakultātes klīnika. Arī Valdekas pils, kuras rekonstrukciju drīz sāksim, ir kā radīta ainavu arhitektiem. Ja ļaus finansējums, plānojam blakus Valdekai esošajā Lauksaimniecības fakultātes ēku kompleksā izbūvēt siltumnīcu, kur topošie ainavu arhitekti varēs praktizēties – likt celiņus un veidot katrs savu ainavu. Šajā studiju gadā pie Valdekas pils varētu sākt arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratoriju izbūvi. Algas šajos Eiropas finansētajos projektos nav paredzētas. Darbinieki bez maksas paši piemeklē iekārtas, kas jāiegādājas. Viņi strādā, lai sakārtotu materiāltehnisko bāzi, lai varētu strādāt ar studentiem.– Vai, samazinoties studentu skaitam, būs, kas šīs laboratorijas «apdzīvo»?Veterinārārsti un pārtikas tehnologi valstij vienmēr būs vajadzīgi. Jautājums tikai, cik daudz. Dažas privātās augstskolas grib ieiet šajā sfērā, bet tām nav materiālās bāzes, ar ko varam lepoties mēs. Arī pili vajadzētu atbrīvot no ķīmijas laboratorijām, kas jau ir kā neliels cehs. Augstskolai jāpaliek pilī, jo tā ir saglabājusi un kopusi šo ēku, taču lielāks akcents jāliek uz vēsturiskajām vērtībām. Diemžēl līdzekļus fasādes sakārtošanai atrast nevaram, tāpēc būtu skaisti, ja kāds sponsors pirms pils 275. un augstākās lauksaimniecības izglītības 150. jubilejas uzdāvinātu mums jaunu pils fasādi. LLU skaitļosBudžets 2012. gadā plānots 16 miljonu latu apmērā, 2013. gadā – 18,3 miljoni2012. gadā augstskolu absolvējuši 1148, uzņemti 1444 studenti2011./2012. studiju gadā 5652 studentiStudentu apmaiņas «Erasmus» programmā 2012./2013. studiju gada pirmajā semestrī LLU studēs 13 ārvalstu studentu, bet iepriekšējā studiju gadā mācījās 17Kopējais personāls – 1308 cilvēki, tai skaitā akadēmiskais – 318Profesoru alga – 826 lati pirms nodokļu nomaksas, asistentu – 338 latiAugstskolas gaidāmie svētki2013. gada 23. maijā plānots svinēt Jelgavas pils 275 gadu jubileju2013. gadā no marta līdz decembrim notiks vairāki pasākumi, kas būs veltīti augstākās lauksaimniecības izglītības 150. gadadienai
