Bailēm raksturīgs specifisks emocionāls pārdzīvojums, kas grauj pārliecību par personisko drošību.
«Bailes ir emocijas, ko cilvēki vismazāk gribētu piedzīvot. Tās ir visnomācošākās no visām jūtām, kas rodas draudu un briesmu situācijās un mudina meklēt drošu vidi un palīdzību. Lai cik nepatīkamas, bailes mums tomēr ir vajadzīgas, jo tās cieši saistītas ar pašaizsardzības instinktu, kas nodrošina izdzīvošanu. Bailes ir iedzimtas, tās izjūt visi cilvēki,» psihoterapeite Baiba Gerharde raksturo emocijas, kas no uzdevuma pasargāt un brīdināt nereti pārtop slazdā. Šo stāvokli dēvē par fobijām, kas nozīmē iracionālas un nesaprotamas bailes, kad cilvēks sajūt apdraudējumu vietās un no lietām, kas vairumam šķiet nekaitīgas. «Piemēram, lifts ir visnotaļ noderīgs pārvietošanās līdzeklis, taču kādam, kas vairākas stundas pavadījis starp stāviem iesprūdušā kabīnē, var attīstīties fobija, kas turpmāk liek izmantot tikai kāpnes. Fobijai raksturīga izvairīšanās no bailes un trauksmi izraisošām situācijām, kas prasa piepūli un ierobežo cilvēka dzīvi un izvēles brīvību,» salīdzina psihoterapeite, aicinot ielūkoties baiļu dabā, lai saprastu, kā tās valdīt. No nemiera līdz šausmām «Bailes izraisa vairākas pārmaiņas organismā, kas mobilizē cilvēku rīcībai. Sašaurinās ādas asinsvadi (nobālēšana), iespējama trīce un zosāda, drebuļi, auksti sviedri, sausuma sajūta mutē, zobi var būt krampjaini sakosti vai klabēt, paātrinās sirdsdarbība, kad šķiet, ka sirds sitas kaklā, paātrinās un padziļinās elpošana, paplašinās acu zīlītes, tiek bremzēta kuņģa zarnu trakta darbība, gremošanas procesi, jo visa enerģija tiek novirzīta ķermeņa muskulatūrai. Asinīs palielinās cukura līmenis, kas dod enerģiju, un vielas, kas paātrina asins recēšanu,» baiļu fiziskās izpausmes sauc B.Gerharde. Viņa piebilst, ka nelielas bailes cilvēks izjūt kā trauksmainas priekšnojautas un nemieru. Tām augot, izmanām aizvien lielākus draudus savai labklājībai. Savukārt stipras bailes rada pilnīgu neaizsargātības izjūtu un grauj pārliecību par personisko drošību, līdz pāraug šausmās.Specifiskās, sociālās un agorafobijasŠie simptomi parādās, arī piedzīvojot fobijas (nesaprotamas bailes), ko var iedalīt vairākās grupās, turpina psihoterapeite. «Specifiskas jeb izolētas fobijas gadījumā bailes rodas no kādas vienas noteiktas situācijas, piemēram, lidošanas lidmašīnā, zobārsta apmeklējuma, vai konkrēta objekta – suņa, zirnekļa, pērkona, pagraba. Savukārt sociālās fobijas centrā ir bailes piedzīvot kaunu un izgāšanos citu cilvēku klātbūtnē. Bailes nokļūt uzmanības centrā, jo šķiet, ka apkārtējie noteikti ievēros un negatīvi novērtēs attiecīgo rīcību. Piemēram, cilvēks baidās sabiedriskās vietās ēst, dzert, runāt, neapmeklē publisko tualeti, nespēj iepirkties, jo domā, ka apkārtējie ielūkojas viņa groziņā nosodošiem skatieniem, jo viņš pērk «nepareizos» produktus. Bet agorafobijai raksturīgas bailes atrasties sabiedriskās vietās, ļaužu pūlī, vienatnē braukt vilcienā vai autobusā, atrasties tālu no mājām. Cilvēks baidās, ka viņam paliks slikti un neviens nespēs sniegt palīdzību. Nedrošība ievērojami mazinās vai pat izzūd pavisam, esot kopā ar pazīstamu un uzticamu personu,» norāda B.Gerharde. Emocijas izstumj cita cituIr dažādi iemesli, kāpēc veidojas fobijas, tomēr dziļākās saknes meklējamas bērnībā, kur fiksējušās bērna bailes un nedrošība, pārliecināta psihoterapeite. «Iespējams, vecāki nav bijuši pieejami, kad tas mazajam bijis vajadzīgs, vai arī nav iejūtīgi reaģējuši, mierinājuši, aizstāvējuši savu atvasīti. Smagas sekas atstāj kaunināšana un izsmiešana par bailēm,» teic Baiba, būdama pārliecināta, ka vislabākā baiļu profilakse ir laimīga bērnība – siltas un drošas attiecības ar vecākiem. Ja tomēr baiļu stīga nav laikus nocirsta un pārāk cieši ievijusies ikdienā, speciāliste iesaka vairākus paņēmienus, kā ar tām cīnīties. «Ja nobijies ir bērns, vislabākais būt viņam līdzās, iedrošināt tik ilgi, kamēr bērns pats signalizē, ka atbalstu viņam vairs nevajag. Arī pieaugušajiem uzticama cilvēka atbalsts un klātbūtne vājinās vai pat izkliedēs bailes un nedrošību, tomēr, bieži to izmantojot, mazinās paša spēju tikt ar situāciju galā. Tad var izveidoties atkarīgas attiecības. Palīdz, ja cilvēks otra klātbūtni vienkārši iztēlojas un domās sarunājas ar viņu,» atzīst B.Gerharde, piebilstot, ka baiļu situācijās noder arī atslābināšanās un elpošanas vingrinājumi, kā arī spēja uz šīm emocijām paskatīties no malas, tikai fiksējot tās savās izjūtas un maņās.«Emociju savstarpējās regulācijas tehnika balstās uz to, ka viena emocija izstumj otru, piemēram, dusmas izstumj bailes. Ja ir bail iet pār tiltu, ar iztēles palīdzību jāsakopo dusmas un jādodas pāri, pie sevis dusmīgi baroties un žestikulējot. Nemēģiniet sev palīdzēt, lietojot alkoholu, kafiju un tabaku!» mudina psihoterapeite, atgādinādama, ka cilvēkam piemīt resursi neļaut bailēm pakļaut viņa dzīvi.
