Bērnu sociālās aprūpes centros audzēkņu skaits samazinās. Vēl pirms trim gadiem Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrs bija mājvieta 90, bet šā gada 1. septembrī – 71 bērnam. Jelgavas novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrā Elejā 2006. gada 49 audzēkņu lielais skaits šogad sarucis līdz 29.«Jāmeklē iespējas bez vecāku gādības palikušajiem augt un attīstīties ģimeniskā vidē, tādēļ pēdējos gados pilsētas un novada bāriņtiesas īpaši aktīvi strādā pie audžuģimeņu kustības attīstības. Pilsētā tāda izveidojusies viena, novadā jau septiņas, taču tas vienalga ir ļoti maz, un bērni spiesti braukt uz citiem novadiem, kur atsaukušās audžuģimenes,» teic O.Rudaka. Viņa no sirds mudina aizdomāties tos vecākus, kas šajos laikos palikuši bez darba, jo iegūt audžuģimenes statusu būtu izdevīgi gan sevis piepildīšanai, gan materiāli, piebilstot, ka runa ir par labām un bērniem draudzīgam ģimenēm. Par bērna ņemšanu savā aprūpē valsts katru mēnesi audžuvecākiem maksā 80 latu atlīdzību jeb algu, bet pašvaldība – viņa uzturēšanās pabalstu, kas ir ne mazāks kā likumā noteiktie 27 lati, taču pieredze rāda, ka šī summa parasti ir lielāka – vidēji 50 latu. «Ģimenēm būtu izdevīgi ņemt tādus bērniņus. Tā kā mums tuvumā ir maz audžuģimeņu, viņi tās atrod citur Latvijā. Kā var runāt par ģimenes atkalapvienošanos, par sociālo darbu ar tēvu un māti, ja bērni ir citā novadā? Tādēļ jādara maksimālais, lai pie mums aktīvāk attīstītos audžuģimeņu kustība, kas arī būs primārais jaunizveidotās novada bāriņtiesas uzdevums,» skaidro O.Rudaka.Bāriņtiesas vadītāja izsaka lielas cerības, ka pašreizējais krīzes laiks būs audžuģimeņu attīstības veicinātājs: «No mūsu puses tiks darīts viss, lai izstrādātu stratēģiju un taktiku, kas pārliecinātu ģimenes. Un man ir ļoti lielas cerības uz skolotājiem, jo ļoti daudzi palikuši bez darba, līdz ar to jūtas sevis nepiepildīti. Audžuģimene ir tīri pedagoģiskais darbs, un kāpēc kādam tas nevarētu būt jauns izaicinājums?» Adoptētā bērna tiesiskais stāvoklis Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, kā arī ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. UzziņaiAudžuģimene bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu, jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem.Adoptētājs saņem atbalstu: uzturlīdzekļus vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei (vidēji 30 latu par katru adoptēto) – izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes iestāde bāriņtiesas noteiktā termiņā atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē; atlīdzību par adoptētā bērna aprūpi (katru mēnesi 35 latu neatkarīgi no adopcijā nodoto bērnu skaita) – ar bāriņtiesas lēmumu piešķir Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija vienam no adoptētājiem, ja viņš nav nodarbināts (nodarbināta), bet atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai arī strādā ne vairāk kā 20 stundu nedēļā. Pēc tiesas lēmuma par adopcijas apstiprināšanu, kad spriedums stājies spēkā: vienreizēju bērna adopcijas pabalstu 1000 latu apmērā – vienam no adoptētājiem (par katru adoptēto bērnu, kurš bijis ārpusģimenes aprūpē); visus valsts nodrošinātos sociālos pabalstus, kas pienākas ģimenēm ar bērniem.
