Regulējami krustojumi, kuros iebraucot vairs neredz gaismas signālu. Neregulējami krustojumi, kur vadītājs uz galvenā ceļa bremzē, «mīņājas», jo nezina, kādas nozīmes brauktuve tā ir. Ielu posmi, kuros gājēji lietū bieži tiek apšļākti ar dubļiem. Lietpratēji var nosaukt ne vienu vien nepilnību Jelgavas ielu satiksmē.
Autoskolas instruktors Jānis Batņa novērojis pilsētas viesu, kuri Jelgavai brauc cauri varbūt pirmo reizi, «mīņāšanos», traucējošu kustības bremzēšanu Dobeles ielā, kas ir galvenais ceļš krustojumā ar Pasta ielu. Autovadītājs, kas pa Dobeles ielu dodas virzienā no 3. pamatskolas uz ugunsdzēsēju depo, nesaprot, ka viņam šajā krustojumā dota priekšroka. Tur vajadzētu būt ceļa zīmei «Galvenais ceļš». «Pilsētsaimniecības» satiksmes drošības speciāliste Ilze Abramoviča šo ieteikumu vērtē pozitīvi, un tas esot diezgan vienkārši ieviešams dzīvē. J.Batņa piebilst, ka diezgan līdzīga problēma ir Svētes un Pētera ielas krustojumā. Lieks luksoforsSarežģītāka situācija ir Miera ielas un Lietuvas šosejas krustojumā. J.Batņa uzskata, ka tur ir lieks otrais luksofors, kas regulē labo pagriezienu no Miera ielas uz Lietuvas šoseju pilsētas centra virzienā. Viņaprāt, pietiktu ar zīmi «Krustojums ar galveno ceļu». Par nepietiekami efektīvi regulētu to uzskata arī Administratīvā rajona tiesa, kas 25. jūnijā mīkstināja policijas piemēroto sodu autovadītājam Jānim Ritumam. Viņš bija pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, griežoties no Miera ielas pa labi uz Lietuvas šoseju brīdī, kad luksofora papildsekcijā dega sarkanā gaisma. No tā avārijas situācija gan neradās un arī nevarēja rasties, tādēļ tiesa nosprieda, ka ceļu policijas piespriestie 50 lati jāsamazina līdz minimālajam divdesmit latu sodam. Autoskolas «Stnig» īpašnieks Gints Jumiķis piebilst, ka diezgan nejēdzīgi šajā vietā ierīkotas gājēju pārejas, kas Lietuvas šosejā ir dažus metrus ārpus krustojuma. Domes Satiksmes drošības komitejas priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks kritiskajām iebildēm daļēji piekrīt un stāsta, ka krustojumu, piesaistot ES naudu, paredzēts rekonstruēt nākamgad (šogad sakārtos neērto Dobeles šosejas un Atmodas ielas T veida krustojumu). Komitejā vēl netiek runāts par vienkāršākiem un daļējiem situācijas uzlabojumiem Lietuvas šosejas un Miera ielas krustojumā. Studenti iznīkst pie sarkanāJelgava ir studentu pilsēta, taču nonākot Jāņa Čakstes bulvāra un Lielās ielas krustojumā, neviļus rodas šaubas par šā apgalvojuma patiesumu. Proti, gājējiem, kuri no pilsētas centra dodas uz pili vai nāk atpakaļ, gaidot zaļo gaismu, tur jāuzkavējas ilgāk par divām minūtēm, un tagad, kad braucēju ir mazāk, bet gājēju un velosipēdistu – vairāk, situācija krustojumā īpaši pamanāma. I.Abramoviča stāsta, ka septembrī, kad sāksies mācību gads, satiksmes dalībnieku plūsmu tur plānots pārmērīt un, iespējams, kaut ko mainīt.Pagātnē palikuši autovadītāju stresi šajā vietā. V.Ļevčenoks atceras, ka pēc 2001. gada Driksas tilta rekonstrukcijas (pēc tās tika atļauts iepriekš aizliegtais kreisais pagrieziens no Lielās ielas uz J.Čakstes bulvāri) tur izveidojās pilsētas «melnais punkts» un daudzās avārijas bija pat piesaistījušas prokuratūras uzmanību. «Pilsēta samaksāja firmai, kas veica pamatīgu izpēti, ierīkoja optimālo režīmu satiksmes regulēšanu, un tagad avāriju tur ir ļoti maz,» atzīst V.Ļevčenoks. J.Batņa iesaka šajā krustojumā atļaut autovadītājiem, kuri brauc pa Lielo ielu centra virzienā, taisnvirziena kustību arī kreisajā joslā, kur patlaban drīkst vien nogriezties pa kreisi uz J.Čakstes bulvāri. Tas, viņaprāt, kaut nedaudz atslogotu šo intensīvās satiksmes punktu. Veikala slieksnis dubļos Runājot par mazajām un šaurajām vecās Jelgavas ielām, gājēju aizstāvības pozīcijas ieņēmis agrāk pazīstamais autorallists Andris Batars. Viņam rūp Pulkveža Brieža ielas posms starp Kazarmes un Ausekļa ielu. Tur ir šaura gan brauktuve, gan ietve, bet gājēju un auto satiksme – intensīva, jo mazliet tālāk ir 1. ģimnāzija, Autobusu parks un Meiju ceļa dzīvojamais masīvs. «Vasarā asfalts karsts un peļķes ātri izžūst. Taču rudens lietos vai ziemas šķīdonī, iznākot, piemēram, no pārtikas veikala, kas atrodas Kazarmes un Pulkveža Brieža ielas stūrī, momentā var tikt apšļākts ar dubļiem,» saka A.Batars. Pēc viņa domām, tur vajadzētu uzlikt ātrumu ierobežojošu zīmi ar papildu norādi «Darbojas nokrišņu gadījumā». Tādu ceļa zīmi gan viņš nekur Latvijā un citviet Eiropā nav redzējis, bet varot izdomāt ko jaunu, kas liecinātu par gājēju un braucēju savstarpēju cieņu. V.Ļevčenoks skeptiski bilst, ka pēc iedzīvotāju lūguma daudzviet pilsētā uzstādītas ātrumu ierobežojošas zīmes, taču bieži vien tās netiek ievērotas.G.Jumiķis ir neapmierināts, ka, iebraucot Rūpniecības un Tērvetes krustojumā, autovadītājiem nav redzami luksoforu signāli. Atliek vien orientēties pēc pretimbraucošās transporta plūsmas. «Zaļo vilni» gaida PārlielupēVairāki jelgavnieki ievērojuši šķietami savādo satiksmes regulējumu pie domes Lielās un Pasta ielas krustojumā. Tur it kā nevajadzīgi četrdesmit sekunžu tiek aizturēta auto kustība Dobeles virzienā. V.Ļevčenoks paskaidro, ka minēto krustojumu projektēja ungāru eksperti un tur darbojas «zaļā viļņa» princips. Tik tiešām vadītājam Lielajā ielā pie domes, braucot Annas baznīcas virzienā, krustojumā jāpastāv it kā liekas sekundes, toties tālāk ir brīvs ceļš. «Zaļā viļņa» sistēmā saslēgti Lielās ielas luksofori no Akadēmijas līdz Pētera ielai. Diemžēl pagaidām «zaļā viļņa» nav Rīgas ielā, kur posmā no Lielupes tilta līdz pilsētas robežai darbojas septiņi luksofori (pirms gadiem desmit bija vien divi). I.Abramoviča stāsta, ka par šo problēmu tiek domāts un risinājumam vajadzētu rasties. Grūtības tur pagaidām radot krustojumi ar Strazdu un Institūta ielu. Satiksmes kustības drošības komitejā ietilpst aģentūras «Pilsētsaimniecība», Pašvaldības, Ceļu policijas, valsts aģentūras «Latvijas valsts ceļi» un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Lai izskatītu iedzīvotāju iesniegumus un citas aktualitātes, komiteja sapulcējas reizi mēnesī. V.Ļevčenoks aicina gan braucējus, gan gājējus un velosipēdistus izteikt viedokļus par satiksmes regulēšanas efektivitāti.
