Gandrīz katrs no mums ir minējis dažnedažādas krustvārdu mīklas, taču ne katrs ir mēģinājis tās sastādīt. Kādam ir jābūt cilvēkam, kas pacietīgi rūtiņu pēc rūtiņas aizpilda šaha galdiņu atgādinošo laukumu?
Gandrīz katrs no mums ir minējis dažnedažādas krustvārdu mīklas, taču ne katrs ir mēģinājis tās sastādīt. Kādam ir jābūt cilvēkam, kas pacietīgi rūtiņu pēc rūtiņas aizpilda šaha galdiņu atgādinošo laukumu? «Esmu kluss un miermīlīgs, bet, ja pacietības mērs ir pilns, varu arī «uzsprāgt», taču tas notiek diezgan reti. Krustvārdu mīklu sastādītāja galvenā īpašība ir pacietība,» tā «Ziņām» par sevi stāsta trīsdesmitgadīgais Jānis Zvidriņš, ap tūkstoš krustvārdu mīklu autors.
Jānis ir dzimis rīdzinieks, bet kopš sāka studijas LLU, jau vairākus gadus ar ģimeni dzīvo Jelgavā, tomēr pamatdarbs joprojām ir Rīgā. Skolas un studiju laikā viņš aizrāvies ar sportu, darbojies teātra studijā, taču dažādu krustvārdu mīklu minēšana pakāpeniski izaugusi par nopietnu aizraušanos – mīklu sastādīšanu. Pašlaik Jānis veido mīklas laikrakstam «Zemgales Ziņas» un žurnālam «Labirints», par savu vaļasprieku saņemot arī atlīdzību.
«Agrāk regulāri lasīju žurnālu «Liesma», tur katru mēnesi publicēja krustvārdu mīklas. Sāku tās minēt: vienu mēnesi visu atminēju, otru mēnesi visu atminēju. Sāku domāt, kāpēc man minēt svešas mīklas, ja es varbūt varu sastādīt pats savas. Skatījos, kādas tās ir tās, sāku kaut ko līdzīgu gatavot. Sākumā tāda bakstīšanās vien iznāca,» stāsta Jānis.
Pirmā viņa sastādītā mīkla publicēta «Neatkarīgajā» 1992. gadā, kad mācījies LLU Hidromeliorācijas fakultātes pirmajā kursā, un no mīklas iesniegšanas brīža līdz tās publicēšanai pagājis apaļš gads. Jāņa darbi ir publicēti «Zemgales Ziņās», «Lauku Avīzē», daži – «Rīgas Balsī». Ar «Zemgales Ziņām» Jānis sadarbojas apmēram trīs gadus un laikrakstam iesūtījis ap 250 mīklu.
Krustvārdu mīklu sastādīšana ir sarežģīts un darbietilpīgs process. J.Zvidriņš skaidro, ka salīdzinājumā ar citām valodām, piemēram, krievu, latviešu valoda ir ļoti specifiska krustvārdu mīklu sastādīšanai, jo jāņem vērā tas, ka vārdi beidzas ar noteiktiem burtiem: -s, -a, -e, -t. Līdz ar to krustošanai ir ierobežots vārdu daudzums. Taču to veikli varot izmantot paši minētāji,» spriež mīklu meistars.
Lielākās J.Zvidriņa sastādītās mīklas beigu cipars bijis 198. Parasti vidēja lieluma krustvārdu mīkla satur ap četrdesmit vārdu. Jānim vistuvākās ir klasiskās un zviedru mīklas, taču ir sastādītas arī šūnu, burtu, skaitļu šifrētās mīklas un citas. Visražīgākais laiks bijis pirms četriem gadiem. Runājot par tematiskajām krustvārdu mīklām, Jānis atzīst, ka tās ir grūti gan sastādīt, gan atminēt, jo ir jāizmanto un jāsasaista savā starpā daudz specifisku vārdu.
«Sastādīšanas procesā pirmais top mīklas grafiskais zīmējums, tad uzreiz sarakstu ciparus horizontālam un tad – vertikālam līmenim. Uz lapiņām sarakstu ciparus vārdu skaidrojumam. Tad pierakstu tos vārdus, kas sākas ar iespējamiem latviešu valodas vārdu beigu burtiem. Ja ielikts vārds, kas neļauj krustoties ar citiem, tas jāizdzēš. Pēc tam rakstu garos vārdus, kuros ir, teiksim, vienpadsmit burtu. Pēdējie ir tie īsie, kas sastāv no četriem pieciem burtiem. Parasti tādu mīklās ir visvairāk, tos arī visvieglāk atrast. Kad izdomātie un atrastie vārdi ir rūtiņās, var rakstīt to skaidrojumus. Piemēram, ienāk prātā kāds vārds; ja paskaidrojums nav pārāk garš, tad var ierakstīt mīklā. Ja skaidrojumi ir pārāk gari, tos var pārveidot. Piemēram, vārdu «pakavs» var nosaukt par zirga apaviem, ikrus – zivju olām, u.tt.,» stāsta mīklu autors. Starp mīklu sastādīšanas palīglīdzekļiem vienmēr pa rokai jābūt latviešu valodas skaidrojošajai vārdnīcai, dažādām enciklopēdijām. Jānim lieti noderot arī vecā labā padomju enciklopēdija, to viņš izmanto, lai atrastu vārdus, kas saistīti ar ģeogrāfiju. Izrādās, vienkārši no «gaisa grābt» vārdus nedrīkstot, jo lielākie plašsaziņas līdzekļi prasot, lai mīklas sastādītājs min vārda skaidrojuma avotu. Vārdu skaidrojumiem jābūt pareiziem. Latviešu valodas vārdnīcā vienam vārdam dažreiz ir pieci seši skaidrojumi, tāpēc reizēm gadās, ka viens un tas pats vārds minēts ar dažādiem skaidrojumiem. Kad tas viss ir izdarīts, melnrakstā mīkla gatava.
Diemžēl šai sirdslietai Jānim atliekot arvien mazāk laika, jo daudz aizņem pamatdarbs un ģimene. Parastas, vidējas mīklas sastādīšana Jānim prasa vienu dienu, un pašlaik vēl tās ir brīvdienas. Taču arī brīvdiena jādala ar mazo Ēvaldiņu, tāpēc mīklām ideāls laiks esot tad, kad dēls guļ. «Ja gribu pastrādāt citā laikā, tieku paņemts aiz pirksta un aizvilkts prom,» Jānis nemaz nesūrojas. Zvidriņu ģimene ir pieradusi pie Jāņa aizraušanās. Sieva Daiga mēģinājusi arī pati kādu mīklu sastādīt.
Šogad Jānis ir izveidojis tikai trīs vai četras mīklas, nākotnē varbūt iznāks trīs vai četras mīklas mēnesī – «ja nu vienīgi kādā uzgaidāmā telpā». Draugi un paziņas gluži jau uz mājām nezvanot, taču, kad satiek, pajautā, kāds tad tur īsti vārds tajā un tajā mīklā bijis. Taču autors to nevarot atcerēties, jo starp sastādīšanu un publicēšanu paejot zināms laiks, apmēram trīs mēneši.
«Tematiskās mīklas, manuprāt, ir garlaicīgāk minēt. Es sastādu mīklas ar mērķi nevis cilvēkiem sarežģīt dzīvi, bet gan interesantai brīvā laika pavadīšanai – vilcienā, birojā, uzgaidāmajās telpās. Ja cilvēks ir atminējis pusi vai pat vairāk un domā: «O, es to varu!», tā ir sava veida psihoterapija, kas ceļ pašapziņu, asina prātu un izglīto izklaidē,» spriež Jānis. «Minēšana attīsta loģisko domāšanu. To pat mazliet var salīdzināt ar šaha spēli, ņemot vērā, ka arī minot ir jāparedz.»
J.Zvidriņš stāsta, ka pastāv krustvārdu mīklu sastādīšanas prasības un noteikumi. Melnie tukšumi vienā mīklā drīkstot būt četrdesmit procentu no visām zīmēm, ne vairāk. Ja vārdā ir pieci burti, tad jābūt vismaz diviem krustojumiem, ja ir septiņi, tad vismaz trim. Nezinātājs varētu uzzīmēt, piemēram, septiņu burtu vārdu ar vienu krustojumu, kuru, loģiski, būtu apgrūtinoši atminēt. Otra kļūme varētu būt tad, ja pēc vārdu sastādīšanas paskaidrojumi tiek izdomāti un ir ļoti vispārināti, piemēram, «putns». Tādus vārdus ir grūti atminēt.
Tagad mīklu sastādīšanu J.Zvidriņš vairs nevarot nosaukt par vaļasprieku, jo uzskata, ka hobijs cilvēkam ir sirdslieta, par ko nesaņem naudu. Taču, ja kāda noteikta procesa rezultātā cilvēks saņem atalgojumu, tas jau ir darbs. Ar Jāni tas ir noticis – hobijs pārauga iespējā nopelnīt, kas ģimenes cilvēkam nemaz nav tik mazsvarīgi. «Negribētu to nosaukt par darbu, bet gan par papildu ienākumiem,» tā Jānis. Ja ar to vien nodarbotos, mēnesī varētu nopelnīt kādus simts latus. To varētu darīt pensijā esot, kas Jānim vēl tālu priekšā. Uz jautājumu, ko no sastādīšanas procesa gūst pats autors, Jānis atbild: «Kad rakstu pamatvārdus, neko īpaši negūstu, jo to ir ierobežots daudzums, bet garo vārdu meklēšanas process dod jaunas zināšanas. Ja ir zināmi noteikti burti, tad es vienkārši ņemu vārdnīcu vai enciklopēdiju un meklēju vārdus, kuros tie ir. Ja tos nevar atrast, tad jāmaina kāds no vārdiem, ar ko ir krustojums. Katrā mīklā tādu varbūt ir pāris vai trīs.»
Par minēšanas «knifiņiem», Jānis skaidro, ka vispirms esot jāpārlasa visi skaidrojumi tad jāieraksta vārdi, kurus tik tiešām skaidri zini, tad beigās paliek tie, kas jāmeklē papildu literatūrā. Neesot jēgas skatīties kaut kādu franču režisoru vai aktieri, ja nav zināmi kaut pāris burti.
***
Vizītkarte
Jānis Zvidriņš, dzimis Rīgā
Vecums: trīsdesmit gadu
Precējies piecus gadus, dēlam Ēvaldam trīs gadi
Izglītība: beidzis LLU Hidromeliorācijas fakultāti, iegūta – ūdenssaimniecības un meliorācijas inženiera specialitāte
Darbs: akciju sabiedrības «Vides inženieris» (Rīgā) direktors
Papildu ienākumi: krustvārdu mīklu sastādīšana
Aizraušanās: bērnībā Žila Verna romāni, sports, teātra studija, krustvārdu mīklu minēšana
Papildu aizraušanās – kopā ar sievu Daigu dejo vidējās paaudzes kolektīvā «Rota»
Pamatvērtības: ģimene, darbs, izglītība
Pamatmērķis dzīvē: ģimenes labklājība
