Viesstrādniekus vairs neņem, bet piemaksā savējiem.
Šovasar, kad visai bieži līst lietus, lēnāk nekā citus gadus plāni pildās Latvijas un Vācijas kopuzņēmumā «Laflora», kas ražo kūdru un ir pats lielākais darba devējs Jelgavas novadā. Sezona jau pāri pusei, bet iegūtie 218 tūkstoši kubikmetru kūdras ir mazāk nekā puse no pērn visā sezonā iegūtajiem 474 tūkstošiem. Lielāko produkcijas pieaugumu rada gabalkūdras licēji, kuru darbs mazāk atkarīgs no laikapstākļiem.
Nakšņo mājiņā purva vidū
Jau piecos rītā Kaigu purva kūdras vagā smago darbu sācis jelgavnieks Valdis Stūrmanis. Viņa piecstāvīgais kluču krāvums ir regulārs kā šaha dēlis. Starp sakrautajiem klučiem spraucas vējš, kas žāvē un kaltē kūdras gabalus, kuri pēc tam tiks iekrauti automašīnā un tad samalti nogādāti fasēšanai. V.Stūrmanis strādā jau divpadsmito sezonu. «Veselība tur,» saka strādnieks. Ja nelīst lietus un var izbrīvēties no mājas darbiem, viņš nereti kūdras purvā arī nakšņo, un tad var darbu sākt, gaismai austot. Strādnieku autobuss no Ozolniekiem un Jelgavas uz purvu atbrauc tikai ap astoņiem. Šajā sezonā, kas sākās aprīlī, V.Stūrmanis ir sakrāvis vairāk nekā piecu kilometru garu kūdras kluču grēdu. Skolēnu brīvdienās purvā ceturto vasaru strādā arī Valda meita Alise.
Nopelna tūkstoti
Viens no sezonas strādniekiem ir arī LLU Ekonomikas fakultātes students Dzintars Pātars. «Jūnijā vēl biju aizņemts augstskolā, taču jūlijā plānoju sakraut vismaz pusotru kilometru,» saka Dzintars. Viņš piebilst, ka domā pēc studiju pabeigšanas kļūt par uzņēmēju. Kūdras kraušana viņam ir pagaidu rūpals, kas palīdz iztikt studiju laikā. Ar darbu apmierināts ir arī strādnieks Edgars Zīmons. «Tūkstoti mēnesī var nopelnīt,» saka vīrs, kurš arī darbu purvā sāk rītausmā. Meistare Anita Krīviņa stāsta, ka Edgars «Laflorā» pazīstams ar savu možo garu un asprātību. Piemēram, darba dienas beigās, kad ne viens vien strādājot ir noguris bez spēka, Edgars it kā nejauši izmet, ka viņu mājās vēl gaidot pieci steri malkas, kas vakarā būs jāskalda.
Pērnajā sezonā Kaigu purvā kūdru krāva arī divdesmit viesstrādnieku no Turcijas. Darbu viņi sākuši ne ātrāk kā deviņos, arī amata prasme bijusi viduvēja, bet meistara norādījumus neņēmuši vērā. «Nelaimīgi mēs bijām ar tiem viesstrādniekiem. Turpmāk lūkosim iztikt bez viņiem,» teic «Laflora» valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņa vadītajā uzņēmumā cauru gadu strādā ap 240 darbinieku, bet sezonas laikā strādnieku skaits pieaug līdz 300. Sezonā piecdesmit darba vietu «Latflora» dod arī Latgalē, kur Nīcgales pagastā tāpat tiek izstrādāts kūdras purvs. «Laflora» personāla vadītāja Zaiga Jansone stāsta, ka šovasar purvā strādā ap 20–30 skolēnu, kas gan pārsvarā nodarbināti kūdras lauku ravēšanā. «Bērni jau dažādi. Dažs pastrādā divas nedēļas, un pietiek, ir piekusis,» smaidot saka personāla vadītāja, piebilstot – svarīgs ir katra darbinieka ieguldījums.
Cer uz sausu augustu
Tikmēr traktori ar kūdras savācējiem, kas sausā laikā līdzīgi milzu putekļu sūcējiem novāc uzirdināto izžuvušo sauso kūdras virskārtu, stāv purva malā. «Kopš Jāņiem frēzkūdru neesam vākuši. Vienmēr, kad kūdras virskārta jau tūlīt būtu pažuvusi, no jauna uzlīst,» teic pieredzējušais «Laflora» izpilddirektors Pāvels Reidzāns, kuram šī ir 49. sezona kūdras purvā. Viņš piebilst, ka nekas ārkārtīgs šajos laikapstākļos nav. Ir pieredzētas arī slapjākas vasaras. Kūdrinieks lolo cerības, ka lietus varētu mitēties augustā. «Dievs ir zemnieks. Labības kulšanas laikā parasti ir sausāks,» cerīgi pasmaida P.Reidzāns.
Pēc uzņēmuma pasūtījuma šogad Kaigu kūdras purvā veic vēja monitoringu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs U.Ameriks stāsta, ka tiek apsvērta iespēja kūdras purva plašumos uzstādīt vēja ģeneratorus. Savukārt izstrādātās platības šogad eksperimentāli apaudzē ar sūnu, tādējādi mazinot ogļskābās gāzes izdalīšanos atmosfērā.
SIA «Laflora» 2015. gadā
Apgrozījums – 13,7 miljoni eiro
Nodokļos samaksāti divi miljoni eiro, no tiem Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldībām 0,8 miljoni eiro
Ieguldītie līdzekļi ražošanas attīstībā – 1,6 miljoni eiro
Vidējais strādājošo skaits – 242 darbinieki