Aicina jelgavniekus pacelt acis un ieskatīties ēku fasādēs – pēckara gados nojauktajās un pārbūvētajās ielās spīd jūgendstila pērles
«Jautājumi pilsētas viesiem ir,» saka Jelgavas Reģionālā tūrisma centra vadītāja Anda Iljina. Jelgava ir viena no tām pilsētām Latvijā, kur pēdas atstājis uz liektām līnijām, asimetriju un kūkas krēma virskārtas cienīgu fasāžu kārais arhitektūras virziens. Zemgales prospekts un Akadēmijas iela nav pēdējais neparastā arhitektūras stila bastions pilsētā – dažas pērles no karu sarautajām krellēm izbirušas Raiņa ielas apkaimē un citur.
Ņesterova nama māņi
Ar jūgendstila piemēriem Jelgavā jābūt uzmanīgiem – ne viss, kas var izskatīties pēc šī stila, ir tam piekritīgs, aizrāda Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Elita Grosmane. Piemēram, starp Zemgales prospekta jūgendstila namiem slejas savulaik ar lepnu kupolu apveltītais krievu rūpnieka Ņesterova nams, kas maldīgi tiek piesaukts, runājot par jūgendstilu Jelgavā. Tas vien, ka tā celšanas laiks sakrīt ar jūgendstila īso un straujo uzplaukumu, neko nenozīmē, piebilst vēsturniece. Tomēr Ņesterova namu ar jūgendstilu vieno kas vairāk – tās arhitekts ir viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns, kurš ir arī galvaspilsētas skaistāko jūgenda namu autors, vienā no tiem – Alberta ielā 12iekārtojies Rīgas Jūgendstila centrs. «Kopumā ēka vairāk atbilst 19. gadsimta historismam, un, lai gan Pēkšēns vēlāk pievērsies arī jūgendstilam, nebūtu lietderīgi to uzskatīt par ap 1900. gadu starptautiski izplatītā stila piemēru. Visticamāk, jūgendstila pazīmes Jelgavā ienāca tikai ap 1910. gadu,» pamato Elita Grosmane. «Pat ne uz to pusi. Tipiska neorenesanse,» aplūkojot namu, secina Latvijas jūgendstila guru profesors Jānis Krastiņš.
Stils ar vairākām sejām
Gide Sarmīte Bērziņa arī piesargās, stāstot pilsētas viesiem par Ņesterova namu. «Tūristiem klāstu tā vēsturi, bet jūgendstilu nepieminu, toties izceļu, ka tipisks stateniskā jūgendstila paraugs ir blakus esošais dzeltenais Vairoga nams,» piebilst gide. Otrajā pasaules karā īres nams izpostīts, tomēr tas ir atjaunots. Pie ēkas piestiprināta piemiņas plāksne, jo tajā dzimis leģendārais šķēpmetējs olimpietis Jānis Lūsis.
Kopā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galveno krājuma glabātāju Aldi Barševski izstaigājot sešstāvu ēkas divas kāpņu telpas, «Ziņas» varēja pārliecināties par to, ka laiks aizslaucījis visas nama vēsturiskās interjera detaļas. Pat plašo kāpņu margas nav oriģinālās, spriež Aldis Barševskis, jo īstās noteikti sadegušas. Arī vecie logi, kuru rāmjos vērojamas stilam raksturīgās plūdlīnijas, visticamāk, ir veiklu roku atjaunoti, nevis saglabājušies no ēkai laimīgā pirmskara laika.
«Drīzāk varētu būt runa par jūgendstila periodu ar klasicizējošām pazīmēm,» savu vērtējumu par Vairoga namu pievieno Elita Grosmane. Viņai daļēji oponē profesors Jānis Krastiņš, kurš šo namu Akadēmijas ielā 28, gan 22, tāpat 7, kā arī Zemgales prospektā 5 uzskata par izteiktiem jūgendstila paraugiem.
Mājas bez vēstures
Par Jelgavas jūgendstilu ir jārunā, uzsver Elita Grosmane. Īpaši tādēļ, ka izcilus namus no ielām aizslaucījuši abi pasaules kari. Piemēram, Vācu evaņģēliskās jauniešu biedrības nams Svētes ielā sagrauts jau Pirmā pasaules kara laikā – dažus gadus pēc uzcelšanas. «Jelgavā jūgendstils nav nodalāms no vācbaltu arhitekta Paula Eplē vārda,» norāda Elita Grosmane. Viņa īpaši izceļ, šķiet, Jelgavas jūgendstila izteiksmīgāko paraugu – krāšņo un bagātīgi dekorēto bankas ēku ar asimetrisku skatu torni Akadēmijas ielā 2. To 70 gadu pēc sagraušanas joprojām dēvē par skaistāko ēku pilsētā.
Lai precīzi saskaitītu, cik namu vaibstos saglabājies jūgendstils, jāvērtē katrs atsevišķi, norāda E.Grosmane. Viņai piekrīt vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns: «Mīļie studenti, beidziet skatīties pasaules brīnumus un pārrakstīt citu darbus, jo tepat Jelgavā var pētīt to, ko neviens nav pētījis.» Daudzām mājām nav vēstures, jo karā sadega arhīvi, norāda vēsturnieks.
«Tādu tīru jūgendstilu kā Rīgā – ar veselām ielām ar ļoti greznām mājām – Jelgavā neatrast. Padomju laikos greznību uzskatīja par buržuju padarīšanu, kas nebija atbalstāma – visiem jābūt vienādiem. Kliņķus nozaga, flīzes sadauzīja. Jo vienkāršāk un prastāk, jo labāk padomju cilvēks jutās. Un nedūrās vecā godība acīs. Tāpēc daudz slavēt to, kas saglabājies, diemžēl nevaru,» saka Andris Tomašūns.
Vairākām ēkām zuduši rotājumi, bet saglabājušos namu eksterjerus šodien Jelgavā kropļo plastikāta logi vai nepiemērots krāsojums, nevis izceļot, bet noniecinot ēku vēsturisko un arhitektonisko vērtību. «Veco māju īpašnieki mūžīgi stāsta, ka viņiem nav naudas cienīgai renovācijai, jau sākot ar iespēju izvēlēties koka logus, nevis plastikāta. Es teikšu tā – naudas trūkums sākas ar kultūras trūkumu,» uzskata Andris Tomašūns.
Jelgavā nami nav saskaitīti
Ekstrēmais dekoratīvisms nav vienīgā jūgendstila pazīme, bet viena no daudzajām, uzsver profesors Jānis Krastiņš. «Nemitīgi atkārtoju to jau gadus 40,» viņš nopūšas. Kūkām līdzīgus namus velti meklēt Jelgavas ielās, jo šejienes jūgendstilu raksturo citas iezīmes. «Jauna radoša metode – plānot no iekšpuses uz āru, ēkas veidojot reizē lietderīgas un skaistas – to ārējais veidols var būt neticami dažāds,» paskaidro speciālists. Piemēram, Kalpaka un Vaļņu ielas stūrī pret savu vēsturi iejūtīgu fasādes atjaunošanu gaida divstāvu jūgendstila nams ar neogotikas un neorenesanses iezīmēm.
Kopumā Rīgā ir vairāk par 800 jūgendstila ēku, savukārt profesors apzinājis, ka Daugavpilī to ir trīs, Cēsīs – sešas, Bauskā – divas, Kuldīgā – piecas, Liepājā – 70, savukārt Jelgavā saglabājušās aptuveni 15 – lai apzinātu visas, pilsēta vēl jāpēta. Arī Jānis Krastiņš uzsver baltos laukumus vēstures lapās – par daudzu namu tapšanu nav nekādu ziņu. «Es teiktu, ka drīzāk pēckara gadi, nevis pats karš iznīcināja Jelgavu un arī tās lepnās jūgendstila celtnes. Ir fotogrāfijas, kurās var redzēt Jelgavas Latviešu biedrības namu pēc kara – bija palikušas tikai sienas, bet ēku varēja atjaunot. Padomju vara nojauca lielāko daļu izdegušo namu, vietā būvējot sev jaunu pilsētu. Labi, ka Annas baznīcu draudzei izdevās paglābt, savukārt pat labākā stāvoklī esošā Nikolaja jeb Vienības baznīca, kas bija Konstantīna Pēkšēna projekts, tika «noplēsta»,» stāsta Jānis Krastiņš. ◆
Jelgavas Latviešu biedrības ēka, kuru, kā uzskata jūgendstila eksperts Jānis Krastiņš, vajadzēja un varēja atjaunot, bet padomju vara to noslaucīja no ielas.
Raiņa un Sakņudārza ielas stūra ēkas īpašais stils izpaužas asimetrijā, erkerā ar ziedu ornamentu, ēkas augstajā zelmenī ar plūdenajām koka dekora formām. Par celtniecības laiku un arhitektu ziņu nav. Kā norāda Aldis Barševskis, pārsteidzoši labi simt gados saglabājušies dekoratīvie elementi. Lai tos pamanītu, uz ierasto pilsētā jācenšas paskatīties it kā citām acīm, viņš saka.
Vēl viens kara upuris – par visu laiku skaistāko namu Jelgavā dēvētā bagātīgi dekorētā Jelgavas Krājaizdevu kases ēka Akadēmijas ielā 2. Arhitekts – Jelgavas jūgendstila meistars Pauls Eplē. Nav aplūkojams neviens no viņa veidotajiem namiem.
