Pašvaldību iepirkumiem ir visaugstākais korupcijas risks valstī – 60 procentu no visiem amatpersonu pārkāpumiem atklāti pašvaldību un to kapitālsabiedrību konkursos. KNAB izmeklēšanu rezultāti apliecina, ka amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka kukuļa apmērs noteikts 10 procentu apmērā no katra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tam, ka pretendentu un pasūtītāju starpā pastāv aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali. Taču pašvaldības uz jautājumu, kā mazina korupcijas riskus savos iepirkumos, vien plāta rokas un apgalvo, ka likumus ievēro.
Jelgavas slimnīcas šefa Andra Ķipura aizturēšana par vairākkārtēju kukuļu ņemšanu, pērkot medicīnas aprīkojumu paša vadītās ārstniecības iestādes vajadzībām, visticamāk, nav pirmais korupcijas gadījums vietējo pašvaldību un to kapitālsabiedrību izsludinātajos iepirkumos. Šaubu ēna klājusies pār Jelgavas novada džipu, datoru un juristu pakalpojumu pirkšanu, konkursus organizējot vai nu klusi, vai arī tajos nosakot konkrētas prasības, lai uzvarētu viens pretendents. Naudas sodu no KNAB izpelnījies Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants, jo, ignorējot normatīvus, viņš pašvaldības iestādēm tirgoja savu malku. Savukārt Jelgavas un novada Domes sabiedrības kritiku izpelnījušās par ceļu būves konkursiem, kuros regulāri uzvar viens uzņēmējs, kurš turklāt ar pašvaldību vadības amatpersonām kopā ceļo un medī. KNAB rokas par īsāmPašvaldības parasti visur pasaulē ir pakļautas augstākam korupcijas riskam nekā centrālā izpildvara, «Ziņām» saka KNAB pārstāve Ieva Karlsberga. Pašvaldību pamatfunkcija ir risināt saimnieciskos jautājumus, respektīvi, rīkoties ar attiecīgās administratīvās teritorijas mantu un finanšu līdzekļiem, tai skaitā veikt iepirkumus, kas pati par sevi ir funkcija ar augstu korupcijas jeb ļaunprātīgas dienesta stāvokļa izmantošanas savtīgos nolūkos risku. Valsts kontroliere Inguna Sudraba kā augstu korupcijas risku piedēvē pašvaldību un to iestāžu tieksmei iepirkumus saskaldīt. Revīzijas atklāj virkni gadījumu, kad iepirkumi tiek dalīti daļās, lai izvairītos no atbilstošās iepirkuma procedūras piemērošanas, vai iepirkumos par atbilstošiem tiek atzīti piedāvājumi, kuros nav iesniegta visa iepirkuma procedūras dokumentos prasītā informācija, vai arī iepirkuma procedūras nemaz netiek veiktas. «Ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo publisko iepirkumu ir tā saucamie zemsliekšņa jeb tādi, kur nav obligāti jāpiemēro stingrās atklāta konkursa procedūras, faktiski ir grūti izkontrolēt, vai neveidojas karteļi jeb aizliegtās vienošanās starp pasūtītāja pārstāvjiem un komersantiem,» uzsver I.Karlsberga. Tāpat šādos gadījumos KNAB nevar izkontrolēt, vai nepastāv interešu konflikti un netiek pieļauti citi pārkāpumi. Turklāt pašvaldību pārvaldi veido dome, kurā bieži vien tiek ievēlēti aktīvākie pašvaldības iedzīvotāji, tas ir, vietēji darba devēji – uzņēmēji –, kam, nonākot pie varas, rodas interese ne tik daudz rūpēties par sabiedrisko labumu, cik par savu komercdarbību. «Līdz ar to ir novērojams, ka, mainoties pašvaldības sastāvam, mainās arī pakalpojumu sniedzēji pašvaldībai,» KNAB pārstāve skaidro, ka arī tas var liecināt par kukuļņemšanas praksi.Pēdējā laikā KNAB redzeslokā nonāk amatpersonas, kas pie administratīvās atbildības par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem, piemēram, līdzekļu izšķērdēšanu un auto izmantošanu privātām vajadzībām, tiek sauktas atkārtoti.Visa vara – iepirkumu komisijas rokāsKorupcijas sargi secina, ka publisko iepirkumu komisiju locekļi mēdz neatļauti sadarboties ar potenciālajiem pretendentiem un iekļaut iepirkuma nolikumā prasības, kas atbilst tikai viena uzņēmēja interesēm. KNAB pieredze liecina, ka iepirkumos visa vara koncentrējas iepirkumu komisiju locekļu rokās – kā viņi nolems, tā būs. Iepirkumu komisija izstrādā nolikumu, pēc tam izvēlas kandidātus un vērtē pretendentu piedāvājumus. KNAB pārbaudēs ir konstatēti fakti, kad, piemēram, kāds no komisijas locekļiem, izstrādājot tehniskās specifikācijas, pats sazinās ar potenciālajiem pretendentiem un saskaņo nolikumā izvirzāmās prasības, lai nodrošinātu tieši šā uzņēmēja uzvaru. Negodīgi darbinieki mēdz arī izpaust konfidenciālu informāciju, piemēram, cik iestāde paredzējusi tērēt šim iepirkumam, lai pretendents varētu pielāgot savu piedāvājumu. Kā jūsu pašvaldības un pakļauto iestāžu iepirkumos tiek nodrošināts/panākts, lai korupcijas riski būtu iespējami mazi vai to nebūtu? Par kādām summām veikti iepirkumi 2010. un šajā gadā līdz šim?Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pašvaldības Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Jelgavas pilsētas pašvaldībā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs pārstāv pilsētas politisko vadību un nav tieši saistīts ar līguma slēgšanu un izpildi. Iepirkumu komisijā darbojas pašvaldības dažādu jomu speciālisti, kas ieguvuši specifiskas zināšanas iepirkumu procedūru veikšanā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Jelgavas Dome 2010. gadā veikusi iepirkumus par 5 186 185 latiem (ar PVN).Aija Udalova, Jelgavas novada pašvaldības Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Valstī pastāvošā likumdošana stingri reglamentē iepirkumu izsludināšanas kārtību. Novada pašvaldība, īstenojot iepirkumu procedūras, to ievēro. Jelgavas novada pašvaldība 2010. gadā izsludinājusi 87 iepirkumus kopumā par 6 511 486 latiem, bet 2011. gadā – 18 par 876 793 latiem.Anita Bībere, Ozolnieku pašvaldības Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Ozolnieku novada Iepirkumu komisijā strādā Domes opozīcijas deputāts Ģirts Neija. Komisijas darbā tiek pieaicināti eksperti. Instrukcijā pretendentiem tiek iestrādāti konkrēti pretendentu atlases noteikumi. 2009., 2010. un 2011. gadā nav nevienas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam. 2010. gadā veikti 48 iepirkumi par 740 316 latiem, šogad līdz maijam – 18 par 332 868 latiem.
