Pērn veiktās izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos un Administratīvo pārkāpumu kodeksā nedaudz samazinājušas kūlas ugunsgrēku skaitu un to radīto zaudējumu apjomu, taču cīņa ar neapdomīgajiem liesmu mīļotājiem turpināsies un vainīgie no soda neizbēgs.
Pērn veiktās izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos un Administratīvo pārkāpumu kodeksā nedaudz samazinājušas kūlas ugunsgrēku skaitu un to radīto zaudējumu apjomu, taču cīņa ar neapdomīgajiem liesmu mīļotājiem turpināsies un vainīgie no soda neizbēgs.
Kā “Ziņas” informēja VUGD Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Leons Stablinieks, pērn Jelgavas rajonā reģistrēts 61 pērnās zāles dedzināšanas gadījums (2003. gadā – 108), bet pilsētā – 65 (2003. gadā – 133). Par laimi, pēdējo divu gadu laikā mūsu pilsētā un rajonā zāles degšanas laikā nav cietis neviens cilvēks, bet Latvijā pērn kūlas ugunsgrēkos bojā gāja četri.
Speciālists kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanos skaidro ar palielinātajiem sodiem par šiem pārkāpumiem, taču uzskata, ka problēma vēl joprojām pastāv.
Var dabūt pat cietumsodu
Administratīvos protokolus par kūlas dedzināšanu vai teritorijas nesakopšanu ir tiesīgi sastādīt gan ugunsdzēsēji, gan policijas darbinieki, un pērn tas darīts 28 gadījumos. Savukārt policijā tiek reģistrēti tie gadījumi, kad no sausās zāles aizdegusies kāda būve un radīti materiālie zaudējumi.
Pērn vislielākie zaudējumi kūlas dedzināšanas dēļ radušies mežam Cenu pagastā, siltumtrasei Rūpniecības ielā un kādai saimniecībai Vilces pagastā. “Ja zaudējumi bijuši vērā ņemami, policija ierosina krimināllietu par svešas mantas tīšu bojāšanu, un šāds likumpārkāpums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem,” skaidro Jelgavas Policijas pārvaldes preses sekretāre Ieva Sietniece.
Jelgavas policijas pārvalde brīdina iedzīvotājus neaizrauties ar pērnās zāles dedzināšanu, jo no tās var aizdegties gan paša dedzinātāja īpašums, gan nevainīgu cilvēku mājas. Turklāt var ciest vai pat iet bojā arī cilvēki. “Arī šogad policija rīkos reidus un sodīs neapdomīgos dedzinātājus,” piebilst I.Sietniece.
Sava apkārtne jāsakopj
Izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos paredz, ka zemes īpašniekam jāveic pasākumi, lai objektā nenotiktu pērnās zāles dedzināšana. Ja tas nav izdarīts un izceļas kūlas ugunsgrēks, īpašnieku var administratīvi sodīt. Pirms tam administratīvo sodu par vecās zāles dedzināšanu varēja uzlikt tikai dedzinātājam, bet, tā kā šos cilvēkus reti kad izdevās aizturēt, viss beidzās ar statistiku par daudzajiem kūlas ugunsgrēkiem, kuros nereti sadega arī būves un materiālas vērtības. Tagad zemes saimniekam laikus zāle jānopļauj, bet, ja tas nav izdarīts, var uzlikt 100 (privātpersonai) vai 1000 (juridiskai personai) latu naudas sodu. Izmaiņas arī paredz, ka desmit metru plata josla ap mājām regulāri jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām, lai, tām aizdegoties, liesmas tik viegli nenonāktu līdz ēkai.
“Diemžēl vecāki bērniem neiemāca, ka ar uguni spēlēties nedrīkst. Praksē esmu saskāries ar kādu “dedzinātāju”, kuram bija tikai pusotra gada. Lai nomierinātu mazuli, vecāmāte viņam iedevusi sērkociņus. Bērns spēlējās, līdz iegāja šķūnī, kur kāda sērkociņa rāviens radīja liesmu. Par laimi, blēņdaris necieta, bet šķūnis nodega,” atklāj L.Stablinieks.
Biedēs ar klipiem
SIA “Vides projekti” sagatavojusi reklāmas kampaņu pret kūlas dedzināšanu, kuras laikā Latvijas Televīzijā tiks rādīts klips, bet laukos izvietoti speciāli plakāti un pastkartes. Reklāmas klipus plānots sākt demonstrēt no 8. aprīļa laikā, kad lauku cilvēki mēdz skatīties televizoru. Saistībā ar televīzijā demonstrētā klipa sižetu tikšot izveidoti reklāmas plakāti, kurus izvietos pasta nodaļās ārpus Rīgas. Būs pieejamas arī pastkartes, kuru otrā pusē – informācija par kūlas dedzināšanas izraisītajām sekām. Pastkartes paredz izplatīt arī skolās.
Šai kampaņai Latvijas Vides aizsardzības fonds atvēlējis 6000 latu, vēl 2500 latu solīts no ANO Attīstības programmas.
