Atkritumu saimniecība veido nepilnu pusi no komunālo pakalpojumu uzņēmuma KULK apgrozījuma apjoma.
Atkritumu saimniecība veido nepilnu pusi no komunālo pakalpojumu uzņēmuma KULK apgrozījuma apjoma. Šogad tas turpinās Jelgavas pilsētai un rajonam domāta jauna atkritumu poligona projektu, kā arī iesaistīsies jaunā iepakojuma likuma normatīvu realizācijā.
Atkritumu izgāztuve Līvbērzes pagastā savu ietilpību vēl nav izsmēlusi tikai tāpēc, ka līdz ar ražošanas apjomu samazināšanos sarucis arī atkritumu daudzums. Liela nozīme bijusi arī pirms trim gadiem nopirktajam atkritumu blietētājam, kas izgāztuvē ļauj satilpināt reizes trīs vairāk atkritumu, nekā izmantojot agrākos traktorus. «Ja nebūtu blietētāja, atkritumi jau tagad būtu jāved uz citu izgāztuvi,» saka SIA «KULK» direktors Gunārs Bubulis, īsumā atgādinot Brakšķu priekšvēsturi. «1980. gadā ekspluatācijā nodotā izgāztuve ir viena no nedaudzajām Latvijā, kura uzbūvēta pēc projekta un kurā gādāts par gruntsūdeņu nepiesārņošanu. Toreiz vides aizsardzības prasības un metodes, protams, bija citādas. Bet arī Eiropā tādu nebija. Tikai pēdējos desmit piecpadsmit gados tās ir spēcīgi izvirzījušās un ir ieguldīti lieli līdzekļi, lai sargātu vidi.»
Turpinās jauna poligona projektu
Jaunā atkritumu poligona projekta gaitā šomēnes paredzēts saņemt firmas «Ģeokonsultants» novērtējumu par poligona iespējamo ietekmi uz vidi. Pēc tam tiks organizēta sabiedriskā apspriešana. «Tas, ka apkaimes iedzīvotāju attieksme nav vienaldzīga, ir dabiski. Bet jābūt lietišķiem un jāievēro likuma normas, vērā jāņem objektīvie, nevis subjektīvie iemesli,» atzīst G.Bubulis, norādot, ka vides speciālistiem iznācis sastapties arī ar aplamībām. Kāds uzskatījis, ka izgāztuves dēļ viņa divu kilometru attālajā mājā ieviesušies tarakāni. Cits to vainojis akas ūdens sabojāšanā, lai gan akas tuvumā sakrauta kūtsmēslu kaudze.
Visai sarežģīti varētu būt projekta finansējuma meklējumi, jo pilsētas pašvaldība garantijas iespējas ir izsmēlusi. Arī uzņēmumam nav iespēju nodrošināt galvojumu. Uz vides aizsardzības jautājumu atrisināšanu vērsta dažādu fondu darbība. G.Bubulis lēš, ka ar to starpniecību Latvijā varētu apsaimniekot ap 200 miljonu Eiropas naudas. Taču ES līdzekļi domāti vērienīgiem projektiem. «Jelgavas izgāztuvei nepieciešams ne vairāk par miljonu,» spriež G.Bubulis, «poligonu nevajag būvēt uzreiz, to varam apgūt pakāpeniski.» Jāņem vērā, ka arī valsts sākusi virzību uz atkritumu daudzuma samazināšanu. Mērķtiecīgi līdzekļu meklējumi projektam sāksies, kad būs pielikts punkts dokumentālajai pusei.
Izvērsīs atkritumu dalīšanu
Tuvākajā laikā spēkā stāsies jaunas normas par iepakojuma apsaimniekošanu, kas ražotājiem liks savākt atpakaļ noteiktu iepakojuma materiālu daļu. Pagaidām turpinās diskusijas par to, kā tas notiks. Ekskluzīvas tiesības šinī jomā vēlējies iegūt Zaļais punkts, bet tas nav akceptēts. Tomēr ražotāji acīmredzot nevarēs iztikt bez līdzšinējās komunālo pakalpojumu uzņēmumu starpniecības.
KULK ik ceturkšņa atkritumu apjoma un sastāva analīze liecina, ka iepakojuma materiāli veido nepilnu trešo daļu atkritumu. Tā kā Eiropā profesionālo saslimšanu dēļ atsakās no atkritumu šķirošanas pie konveijera, to dalīšanai jāsākas jau pie klienta, uzskata G.Bubulis.
Pie mums atkritumu dalīšanas aizsākumi saistāmi ar dažādām to kategorijām domātu konteineru izvietošanu. Uzņēmuma atkritumu nozares vadītājs Alvils Grīnfelds atzīst, ka cilvēku attieksme mainās ļoti gausi. Makulatūrai vai stiklam domātajos konteineros itin bieži tiek sabērti citi atkritumi. Tomēr to dalīšana turpināsies. Uzņēmuma direktors cer, ka cilvēku attieksme mainīsies reizē ar iepakojuma apsaimniekošanas normatīvos paredzētās sabiedrības izglītošanas programmas realizāciju. Aizupes pamatskolā G.Bubulis pārliecinājies, ka vispateicīgākā auditorija šinī ziņā ir jaunākā skolas vecuma bērni, kas uzstāj, ka atkritumi jāšķiro arī mājās.
Pieņem otrreizējās izejvielas
Makulatūru un stiklu KULK pieņem arī otrreiz izmantojamo izejvielu pieņemšanas punktā. Pērn 11 mēnešos lielākā daļa jeb 7,7 tonnas stikla tālākai realizācijai savākta ar dalīto konteineru starpniecību. Iepirkšanas punktā, par kilogramu maksājot pussantīmu, pieņemtas tikai 5,3 tonnas otrreizējās izejvielas. Salīdzinājumā ar 2000. gadu iepirkums sarucis gandrīz desmit reižu, bet tas izskaidrojams ar tālākās realizācijas ierobežotajām iespējām. Faktiski stikla pieņemšana izvērsta vienīgi gada pēdējos mēnešos, kad atrasts jauns noiets.
Pērn par trešdaļu audzis iepirktās makulatūras apjoms (arī par tās kilogramu maksā pussantīmu). Dalītās vākšanas konteineros savāktas četras tonnas makulatūras. KULK iepērk arī akumulatorus, dienasgaismas lampas un plastmasu. Visvairāk akumulatoru iegādāts 1998. gadā – vairāk nekā septiņi tūkstoši. Agrāko saimniecību uzkrājumi beigušies un piegādāto akumulatoru daudzums nostabilizējies tūkstoša robežās. Palielinās plastmasas izejvielu piedāvājums – pērn iepirktas gandrīz trīs tonnas, reizes trīs vairāk nekā 2000. gadā. Tas galvenokārt ir firmas «Metra» nopelns, kas plastmasas iesaiņojumu līdz tam dedzināja. Tālākai pārstrādei plastmasu ved uz Olaini.
Bez rezultātiem beigušies centieni savākt PET (plastmasas) pudeles par 50 latiem tonnā, kur ir ap 25 tūkstoši pusotra litra pudeļu, un piegādātājs par desmit pudelēm saņemtu santīmu. Taču tāda peļņa nevienu nav interesējusi.
Orientējas uz ikdienas darbiem
Otras lielākās KULK nozares – labiekārtošanas (pilsētas ielu, laukumu, parku kopšana, lietus kanalizācijas uzturēšana un sakārtošana) – apgrozījums tāpat kā atkritumu saimniecībai gadā tuvojas pusmiljonam latu. Šogad nozares apjomi ir nedaudz samazinājušies. Pēc lielajiem sniegputeņiem grūti atrast autobraucējus, kas būtu apmierināti ar ielu stāvokli, bet tas galvenokārt atkarīgs no pasūtītāja prasībām un finansiālajām iespējām. Šī ziema rāda, ka arī sētnieku aprūpēto teritoriju apjomiem jābūt saprātīgiem, nav godīgi konkursos tos nesamērīgi paplašināt. Cilvēkus, kas saņem tikai minimālo algu, nevar tā pārslogot, uzskata G.Bubulis.
Gada otrajā pusē, izvērtējot muitas darbu, Saeimas komisija par likumam neatbilstošu atzinusi VID reģionālās iestādes līgumu ar SIA «KULK» par Grenctāles un Meitenes muitas kontrolpunktu uzturēšanu un VID tehnikas nodošanu privātfirmas rīcībā. G.Bubulis pārmetumus saista ar politiskajām spēlēm un salīdzina tos ar zvirbuļu šaušanu no lielgabala. KULK rīcībā nodotā teritorijas uzturēšanas tehnika izmantota vienīgi paredzētajiem mērķiem, samaksā iekļauti tikai degvielas un remonta izdevumi, kā arī alga un samaksātie nodokļi. Formāli valsts mantu cita rīcībā bez maksas nodot nedrīkst. Likums ir likums. Taču, pieprasot samaksu, pakalpojumu izpildītājs to iekļauj cenā un pasūtītājam jārēķinās ar lielāku rēķinu.
Ceļinieku nozarē KULK plāno orientēties uz mazāka apjoma darbiem – uz ielu uzturēšanu un sezonas remontiem. Lai konkurētu liela apjoma ceļu būves un remonta objektos, vajadzīgs cita līmeņa tehniskais nodrošinājums. Jelgavas apstākļos to nav iespējams atpelnīt.
Uzņēmums ir iegādājies ceļu darbiem un inženiertīklu izbūvei domātu universālu ekskavatoru, vibroplāksnes hidraulisko iekārtu un citus mazos mehānismus, kā arī mobilo sāls kaisāmo, šķidrās sāls sagatavošanas iekārtu, kravas pašizgāzēju ar sniega tīrāmo lāpstu un vairākus kravas un pasažieru pikapus.
KULK ieinteresēts, lai pašvaldību konkursos ņemtu vērā ne vien projekta izmaksas, bet arī citus parametrus, tā nelaižot pie teikšanas negodīgu biznesu. Vērā ņemama ir Liepājas taktika, kur Dome kopā ar VID saaicina uzņēmējus, kas saviem darbiniekiem nodokļus maksā zem minimālās algas līmeņa, un mudina izskaust šo taktiku. Citviet konkursos izskata algu līmeni, katrā jaunā objektā pārbauda darba līgumus. Svarīgi, lai arī Jelgavā ieceres sekmēt godīgos nodokļu maksātājus tiktu realizētas.
KULK, tāpat kā ikvienam uzņēmumam, ir svarīgi, lai pasūtītājs maksātu laikus un pārāk nenovilcinātu pēcapmaksas termiņus, jo tas apgrūtina gan attīstības iespējas, gan ikdienas vajadzību apmierināšanu.
