“Joprojām kuļam, ar kulšanas darbiem esam tikuši tuvu pusei. Raža ir vidēja vai drusku virs vidējās. Tas sausuma dēļ, jo lietus mums daudzreiz pagāja garām. Ražas kvalitāte ir augsta, proteīna saturs kviešos sasniedz 13–15 procentu. Laiks lutina, tādēļ ražas novākšana iet raiti, bez sasteigšanas. Graudiem gan ir 16–17 procentu mitrums, tāpēc tie būs mazliet jāpakaltē. Rapšiem ražība ir trīs tonnas no hektāra, ziemas kviešiem – vidēji sešas tonnas, kas Zemgalei ir vidējs rādītājs, bet, ja nebūtu bijis tāds sausums, tad būtu 6,5 tonnas no hektāra. Gatavojamies arī nākamajam gadam – dažus laukus esam apsējuši ar ziemas rapsi,” “Ziņām” stāsta zemnieku saimniecības “Vilciņi 1” īpašnieks Arnis Burmistris.
Karstais un saulainais laiks radīja ļoti labus priekšnosacījumus ziemāju graudaugu ražas vākšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Viņš pozitīvi vērtē, ka līdz ar lietavām Latvijā nav bijusi krusa, kas mēdz nodarīt postījumus graudaugu laukos. Lauksaimnieki aktīvi sākuši vākt ziemas rapsi, kas ir pietiekami nobriedis, un sākusies arī ziemas kviešu ražas vākšana, kam seko pārējie ziemāji, kuri brangi padevušies un vietām krituši veldrē. “Tas, ka ir veldre, apliecina ļoti augsto ražas potenciālu. Kur lauki kaltuši un mazāk barības vielām apgādāti, tur labība nav veldrē sagāzusies,” vērtē O.Balodis. Laukos, kur labība ir sakritusi, ražas novākšana ir sarežģīta, vārpas mēdz palikt uz lauka. Tādos laukos arī graudi mēdz būt nedaudz sīkāki, lai gan to kvalitāte ir atkarīga tieši no laika apstākļiem. O.Balodis ieteic saimniekiem pirmos censties novākt tieši veldres skartos laukus. Nevar gan izdalīt konkrētu reģionu, kur šī problēma ir aktuālāka.
Graudkopjiem turpmākajās nedēļās ir būtiski, lai neiestājas ilgstoši lietains laiks, kamdēļ graudaugu ražas novākšana kavējas un mazinās to kvalitāte. Tieši lielā slapjuma dēļ, piemēram, 2017. gadā daudz graudu bija derīgi tikai lopbarībai.
“Domāju, graudu būs daudz, bet, vai ražības ziņā tiks sasniegti rekordi, varēs redzēt pēc ražas novākšanas,” prognozē O.Balodis. Līdz augusta vidum vajadzētu būt skaidrībai, kādā kvalitātē un apjomā ievākti ziemāji. Pēc ziemājiem Latvijā sāks vākt zirņus, kamēr vasarāju laukos tehnika varētu doties augusta otrajā dekādē.
Vasarāju graudaugu sējumos aizvien turpina attīstīties slimības un kaitēkļi, lai gan aktīvi sākusies ziemāju graudaugu, tostarp ziemas rapšu, vākšana, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) informācija. VAAD norāda, ka izplatītākā slimība miežu sējumos bija miežu lapu tīklplankumainība – ar 27 procentu izplatību.
Dienests arī secinājis, ka slimības un kaitēkļi bojāja lauku pupu pākstis un tajās esošās sēklas. Lauku pupu sējumos novērota pupu brūnplankumainība – ar vidēji 26 procentu izplatību. Visvairāk slimība skārusi sējumus Zemgalē. Savukārt biešu laukos izplatītākā bija biešu joslainā plankumainība – ar vidēji 18 procentu izplatību.
Miežu pundurrūsa novērota vien Kurzemes pusē audzētajos miežos. Uz vasaras kviešiem un vasaras miežiem ar vidēji 15 procentu izplatību bija sastopama arī graudzāļu miltrasa. Slimība visvairāk konstatēta Zemgales saimniecībās, un visvairāk inficēti vasaras kvieši. Vasaras kviešus skārusi arī kviešu lapu dzeltenplankumainība – ar 14 procentu vidējo izplatību. Slimība nedaudz vairāk konstatēta Zemgalē. Krustziežu spīduļi aizvien bija sastopami vasaras rapšu sējumos ar vidēji 15 procentu izplatību un novēroti tieši Vidzemes pusē.
