«Jelgava nav nekāda mazā pilsētiņa,» pēc tuvākas iepazīšanās ar pilsētas vērtībām un nozares speciālistiem secina kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Darba vizītē pagājušās nedēļas nogalē Jelgavu apmeklēja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura Saeimas vēlēšanās oktobrī startēja kā apvienības «Vienotība» Zemgales saraksta līdere. Izbraukums uz mūsu pilsētu bija pirmais, īstenojot ministres ieceri piektdienās iepazīties ar situāciju nozarē ārpus Rīgas. Uz «Ziņu» jautājumiem S.Ēlerte atbildēja pēc viesošanās Jelgavas Domē un tikšanās ar pilsētas un novadu kultūras dzīves vadītājiem.– Pirms dažām dienām izskanēja vēsts, ka 2011. gada valsts budžetā Kultūras ministrijai konsolidējamo vienu miljonu latu var ietaupīt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības rēķina. Vai tas nozīmē, ka, piemēram, Jelgavas un reģiona kultūras darbinieki, ar kuru vadību tikko tikāties, var atviegloti uzelpot un viņiem jauna līdzekļu apcirpšana nedraud?Katrā ziņā tas nenozīmē līdzekļu apcirpšanu bibliotēkai. Celtniecības tāmes plānotas pirms vairākiem gadiem. Katrā būvniecības solī, izmantojot deflācijas koeficientu, ietaupām pietiekami nozīmīgas summas. Darbaspēka izmaksas un šis tas no materiāliem ir lētāks, nekā iepriekš domāts. Attiecīgā nodaļa ministrijā visu laiku seko līdzi, lai, nezaudējot darbu kvalitāti un tempu, varētu kaut ko ietaupīt. Mums ir lielas un pamatotas cerības, ka to varēsim.Bet jums ir taisnība arī otrā jautājuma daļā – šāds lēmums tiešām nozīmētu, ka finansējums dažādām kultūras jomām, tai skaitā Zemgales kultūras programma Valsts kultūrkapitāla fondā vai nauda, kas aiziet mūzikas un mākslas skolām reģionos, nesamazināsies. Vārda formu «nozīmētu…» lietoju tikai tāpēc, ka par budžetu vēl nav nobalsots.– Vai vēl spēkā viens no jūsu priekšteča kultūras ministra amatā Inta Dāldera uzstādījumiem – «nepieciešams saglabāt finansējumu bērnu mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam»?Par to vispār nav šaubu. Pašreiz meklējam iespējas kaut drusku izlīdzināt to, ka pedagogi šajās skolās saņem salīdzinoši mazāk nekā par likmi vispārizglītojošās skolās, lai gan pilnībā mēs to kompensēt nevarēsim.– Un arī neviena kultūras institūcija netiks likvidēta? To minējāt kā pirmo prioritāti, stājoties ministres amatā.Neviena netiks slēgta un nedrīkst tikt slēgta, jo Latvijā nav nedz mēris, nedz bads, nedz karš. Ja vairākas no pastāvošajām kultūras institūcijām ir spējušas pārdzīvot šīs likstas (varbūt vienīgi izņemot mēri, kas bijis vēl senākos laikos), tad nav nekāda pamata slēgt kaut ko, kas būtiski ietekmē Latvijas nacionālo identitāti. Kas cits par to rūpēsies, ja ne mēs paši?– Kāds ir jūsu skatījums uz Jelgavu kā kultūras pilsētu? Dzirdēti viedokļi, ka varbūt nevajadzēja šķērdēt līdzekļus Trīsvienības torņa atjaunošanai (kaut saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums), arī muzeja rekonstrukcija prasījusi bargu naudu… Muzejs, Trīsvienības tornis u.tml. – tās ir lietas, kas veido ekosistēmu, kas kopumā pilsētai tāpat kā jebkurai apdzīvotai vietai vai mazam ciemam iedod identitāti un ir viens no ļoti svarīgiem iemesliem, kāpēc cilvēki tur grib dzīvot. Mums jau ir Karostas blokmājas Liepājā vai karabāze mežā pie Miķeļtorņa – šādās vietās, kur nevar nodrošināt dzīves kvalitāti, neviens dzīvot negrib.Otrs – katram der atcerēties, ka pirms mums dzīvoja cilvēki un dzīvos arī pēc mums. Mūsu pienākums ir tiem nākamajiem nodot pasauli labākā, nevis sliktākā kvalitātē, nekā mēs to saņēmām. Kultūras kvalitātē, nacionālās identitātes kvalitātē.– Tornis un muzejs tomēr ir paliekošas vērtības, bet par Jelgavas ledus un smilšu festivāliem un piena paku regatēm līdztekus atzinīgiem vārdiem dzirdētas runas, ka tas ir lēti (ne finansiāli) un nevajadzīgi. Kāds ir jūsu viedoklis?Domāju, ka arī šādi festivāli un tamlīdzīgas lietas, kas drīzāk ir popkultūras sastāvdaļa, ir labi un jauki. Izklaide neaizstāj «augsto mākslu», bet var kalpot, lai arvien vairāk cilvēku ielāgo, ka ir vērts atbraukt uz Jelgavu.Jāatceras, ka cilvēki, kas atbrauc, lai, piemēram, redzētu jūsu pilnīgi unikālo Ģederta Eliasa kolekciju vai aizietu uz Jelgavas pili, kur restaurētos «zārciņos» dus hercogi, iztērēs savu naudu arī kādā pilsētas kafejnīcā, varbūt paliks pa nakti viesnīcā, galu galā nopirks benzīnu… Ļoti grūti ir aprēķināt pievienoto vērtību, ko dod kultūra. Ir pieņēmums, ka katrs lats, kas tiek ieguldīts kultūrā, piesaista vismaz 1,4 latus. Pasaulē katru gadu milzīgas cilvēku masas pārvietojas šurpu turpu, lai redzētu kādu vēsturisku centru vai izrādi. Kultūra ir viena no efektīvākajām tūrisma ēsmām.– Svarīga prioritāte jums kā kultūras ministrei ir dziesmu svētku process kā nacionālās identitātes stiprināšanas sastāvdaļa.Sākot no 19. gadsimta, tas ir veids, kā tika uzbūvēta latviešu nācija – ar pašdarbību, koriem, deju kolektīviem, bibliotēkām. Domāju, amatieru kultūras tradīcija Latvijā ir ļoti dzīva. Cilvēki sanāk kopā, nežēlojot ne laiku, ne naudu. Bet, lai mūsdienās notiktu kaut kas tik unikāls kā dziesmu svētki, ar to vien neiztikt. Finansējums, kas diemžēl tika nogriezts, bija arī galvenais jautājums, tiekoties ar amatieru kolektīvu vadītājiem Jelgavā. Likumā ierakstīts, ka to atjaunos, sākot no 2013. gada 1. janvāra, bet 2013. gads jau ir dziesmu svētku gads, tātad jāmēģina agrāk, vismaz 2012. gadā.– Kāds ir jūsu viedoklis par periodisko izdevumu konkurenci, kurā iesaistās arī bezmaksas pašvaldības izdevums, kuram nu ļauts publicēt maksas sludinājumus?Šis strīds ir sens kā mūžība. Es vēl strādāju laikrakstā «Diena», kad Jelgavā bija mēģinājumi ar pašvaldības dotētu avīzi deformēt preses tirgu. Tā ir nevienlīdzīgu nosacījumu radīšana neatkarīgai presei, šajā gadījumā «Zemgales Ziņām». Par nodokļu maksātāju naudu uzturēts informatīvs izdevums, kuram nav jārūpējas par savu izdzīvošanu, reklāmdevējiem spēj piedāvāt izdevīgākus nosacījumus. Reklāmas «aizvilināšana» no neatkarīgiem medijiem ir veids, kā kaut vai neapzināti var tikt kontrolēta, ierobežota vai pat iznīcināta brīvā prese. Ir jāņem vērā, ka par nodokļu maksātāju naudu uzturēts izdevums nevar paust neatkarīgu viedokli. Ir labi, ja pašvaldība iedzīvotājiem ar sava izdevuma starpniecību izstāsta to, ko domā, bet tas nekad nevar aizstāt neatkarīgu žurnālistu darbu. To pienākums ir sabiedrības labā kontrolēt varu, vērtēt, diskutēt par to. Pašvaldības pienākums ir aizstāvēt Satversmē garantētās tiesības par Latviju kā demokrātisku valsti. Brīva prese ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Ja izveidotos situācija, ka Jelgavā paliek tikai pašvaldības medijs, tiktu būtiski ierobežotas pilsoņu demokrātiskās tiesības. Domāju, šis pašvaldības lēmums, ja vien to neatsauks Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, jāapstrīd Satversmes tiesā. Jo tas ir Satversmes pārkāpums.– Vai šajā gadījumā saskatāt apzinātus centienus iznīdēt nepaklausīgos medijus?Nevienai amatpersonai nav patīkami, ja to kritizē. Demokrātiskā sabiedrībā jāapzinās, ka amatpersonas rīcību nepārtraukti vērtē.
