Profesionālā kultūra pagastos bieži ir pārāk dārga, tāpēc uz tautas namu skatuvēm lielākoties kāpj pašdarbnieki.
Sestdien dažas minūtes pirms pulksten četriem pēcpusdienā Lielvircavas kultūras namā iebirst pulciņš vecāka gadagājuma ļaužu. «Tie mūsu pastāvīgie apmeklētāji. Pateicoties tam, ka pagasta pārvalde nodrošina transportu, uz pasākumiem vieglāk tikt cilvēkiem arī no citiem pagasta centriem,» priecājas kultūras nama vadītāja Rasma Krauze, verot zāles durvis Valgundes amatierteātra izrādei «Līnis murdā». Drīz vien aptuveni 25 atbraucējiem pievienojas vēl daži vietējie. Viņi aizpilda gandrīz visas sēdvietas, kas vairākās rindās izkārtotas skatuves priekšā. Viencēliena izrāde, kas skatītājiem izmaksā vienu latu (bērniem bez maksas), var sākties. Rīgas māksliniekus nevar atļautiesPēc tās, šķiet, apmierināti ir visi. Gan Valgundes teātris, kurš sastapies ar laipnu uzņemšanu (pēc izrādes visi aktieri tiek pie ziediem un skaļiem aplausiem) un pirms Jelgavas novada skates spējis spodrināt savas profesionālās prasmes, gan skatītāji. Pēc ikgadējiem pašu rīkotajiem un kupli apmeklētajiem pasākumiem, kuros piedalās pašdarbības kolektīvi, vietējo amatierteātru izrādes ir teju viss atlikušais kultūras piedāvājums. Profesionālie mākslinieki lauku ļaudīm ir vienkārši par dārgu, skumji secina R.Krauze. To apzinās arī viena no skatītājām Lielvircavas skolas skolotāja Inga Kraukle, kaut atzīst – labprāt būtu apmeklējusi arī kādu, piemēram, šlāgermūzikas koncertu. «Uz Jelgavas pasākumiem nesanāk tikt. Ja nu vienīgi tiek noorganizēts transports. Tāpēc cenšos izmantot katru iespēju uz vietas. Tā kā pati esmu sākusi spēlēt teātri, labprāt apmeklēju arī visas amatierteātru izrādes,» stāsta Inga.Jāskatās, kas «topā» Lai arī finansiāli brīžam ir ļoti grūti piepildīt skatītāju zāli, gluži ar roku profesionālajiem māksliniekiem nav atmetis Līvbērzes kultūras nams. «Laukos cilvēkiem nav naudas. Viņi nevar atļauties par biļetēm maksāt astoņus, desmit latus, kā tas ir pilsētā. Tāpēc, ja menedžeri par koncertu vai izrādi prasa 500 un vairāk latu, ar viņiem tālāk nemaz nerunāju. Līdz 500 latiem vēl var patirgoties,» teic kultūras nama vadītāja Laimrota Petrusa. Viņa novērojusi, ka cilvēki vislabprātāk nāk paklausīties māksliniekus, kas attiecīgajā brīdī «ir topā», piemēram piedalījušies populāros šovos. Bez problēmām izpārdoti «Koru karu» dalībnieku un brāļu Riču koncerti. Taču Jakovam Rafalsonam no seriāla «Ugunsgrēks» un Dailes teātra grupai nācies atteikt, jo nopirkts vien pārdesmit biļešu. Kultūras nama vadītāja atzīst, ka reklāmas trūkums nevarētu būt pie vainas. Par pasākumiem regulāri tiek ziņots vietējos (arī kaimiņu novadu) laikrakstos, paziņojumi izvietoti pie katras daudzdzīvokļu mājas Līvbērzē. Tomēr cilvēki ne vienmēr atsaucas. To var saprast, taču ne palīdzēt. L.Petrusa stāsta, ka nākas iztikt ar budžetu, ko iedala pašvaldība, un tas tiek samazināts. «Kamēr valstī ir ekonomiskā krīze, prioritāte būs sociālie jautājumi, nevis kultūra. Laukos tā lielākoties balstās tikai uz pašdarbību.» Liela nozīme reklāmaiLabākā finansiālā situācijā atrodas Ozolnieku novads, tāpēc, nepieciešamības gadījumā piemaksājot, spēj atļauties vairāk profesionāli augstvērtīgāku pasākumu. «Tas gan nenozīmē, ka es nedomājot varu nolīgt māksliniekus par 500 – 600 latiem,» atzīst Ozolnieku tautas nama vadītāja Rita Barona. Viņa stāsta, ka parasti izdodas ar biļetēm, kuru cena nepārsniedz piecus latus, savākt nepieciešamo summu, kas svārstās ap 300 – 400 latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pērn nācies atsaukt vien Janas Kay koncertu, par kuru interesi izrādījuši tikai 17 cilvēku.R.Barona pārliecināta, ka iespēja iedzīvotājiem piedāvāt profesionālus kultūras pasākumus, kurus viņi labprāt apmeklē, neslēpjas vien finansēs, bet arī cītīgā tautas nama darbībā. «Reklāmas ziņā esam izdarījuši visu maksimālo. Ņemam vērā, ka mums blakus ir Jelgava un Rīga. Jāiet laikam līdzi, lai cilvēki atnāktu pie mums. Tāpēc informāciju liekam ne tikai Ozolnieku avīzē un uz afišu staba. Jau trešo gadu pastkastītēs izplatām skrejlapas, kurās aprakstīti visi pasākumi. Mājas lapā ievietojam bilžu galerijas, kas ļauj spriest par pasākumu kvalitāti. «Nostrādā» arī slīdošā reklāma pie tautas nama ieejas. Cilvēki to pamana, pēc tam zvana un jautā,» novērojusi R.Barona. Viņa atzīst, ka savā ziņā par labu nācis arī biļešu kases trūkums, jo tiem, kas vēlas biļetes iegādāties, personīgi jāiet pie tautas nama vadītājas. «Pastāstu, kas tas būs par pasākumu, kas sagaidāms nākammēnes. Izveidojas lieliskas sarunas,» teic R.Barona, piebilstot, ka uz vairākiem Rīgas mākslinieku pasākumiem no pagājušā gada gan biļetes iespējams iegādāties «Biļešu paradīzē».Populāri arī pašu pasākumiVeidojot pasākumu plānu, profesionālo kolektīvu iesaistīšana (Ozolniekos, piemēram, ar izrādi viesojusies Zane Daudziņa, koncertējis Varis Vētra) ir neatņemama tā sastāvdaļa, turpina tautas nama vadītāja. Jāmeklē gan nelieli kolektīvi, jo zāle ir salīdzinoši maza (ap 160 sēdvietu). Taču liela tiesa atvēlēta arī pašu rīkotajiem svētkiem un koncertiem. «Ļoti apmeklēti ir brīvdabas pasākumi. Lieldienas. Mārtiņdienas. Piedalās mūsu pašdarbnieki. Taču vienmēr jāpadomā arī par kādu «rozīnīti». Piemēram, šajā Mārtiņdienās esam uzaicinājuši Dzintaru Čīču un Kasparu Antesu. Koncerts ir izpirkts. Bērniem ārā būs Liepājas leļļu teātra izrāde. Vārīsim arī gaiļa zupu, ko ikviens varēs degustēt. Šādus pasākumus vajadzētu biežāk, bet tie vienmēr prasa vairāk līdzekļu,» atzīst R.Barona. Viņa piebilst, ka skatītāji iecienījuši arī Ozolnieku amatierteātra izrādes. Uz pēdējo – «Bīstamo pagriezienu» – pat pietrūcis biļešu. Atsaucību guvušas arī izrādes pie galdiņiem. Jārod iespēja dotēt augsto māksluDzintra Zimaiša, Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Patlaban situācija pagastos ir tāda, ka nevaram nopirkt profesionālo mākslu, un tas ir ļoti slikti. Tāpēc valsts un pašvaldības līmenī jārod iespēja dotēt šos pasākumus. Tikai tā var pieradināt pie augstās mākslas, par ko cilvēkiem bieži vien ir maza izpratne. Viņi izvēlas šovus. Kādreiz profesionālo kultūru reģionos atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, pašvaldības piemaksāja savu daļu. Zinu, ka vairākas vietējās varas turpina dotēt šo mērķi, tomēr Jelgavas novadā pagaidām tas nenotiek. Neesmu prasījusi šādu naudu, jo novads ir pavisam jauns. Jāapzinās mūsu vajadzības un iespējas. Lai apspriestu profesionālās mākslas pieejamību laukos, šodien bija paredzēta tikšanās, ko organizē plānošanas reģions. Tomēr tā nenotiks pašu kultūras darbinieku kūtruma dēļ. Ļoti žēl, jo pārtrūcis dialogs.Pasākumi Ozolnieku novadā 2010. gadā Pieci valsts un tradicionālie svētki – 950 apmeklētāju Deviņi koncerti (amatieru un profesionālie) – 880 apmeklētāju Trīspadsmit izrādes (amatieru un profesionālās) – 995 apmeklētāji Septiņi izklaides pasākumi – 400 apmeklētāju Četri tematiskie pasākumi – 210 apmeklētāju Sešas izstādes – 2800 apmeklētāju
