Mintauts Buškevics, Jelgavas pilsētas Kultūras centra direktors: Ļoti ceram, ka Domē tiks apstiprināts Jelgavas pilsētas Kultūras centra (JpKc) iesniegtais budžeta pieprasījums. Šogad tie ir 40 tūkstoši latu.
Mintauts Buškevics, Jelgavas pilsētas Kultūras centra direktors:
Ļoti ceram, ka Domē tiks apstiprināts Jelgavas pilsētas Kultūras centra (JpKc) iesniegtais budžeta pieprasījums. Šogad tie ir 40 tūkstoši latu. Rēķinoties ar to, ka lielas attīstības iespējas šogad nepastāv, JpKc orientējas uz Jelgavas pilsētas tradīciju veidošanu, par galveno bāzi ņemot jau iepriekšējos gados notikušos pasākumus. Mūsu politika ir vērsta uz to, lai Jelgavā attīstītos netradicionāli pasākumi, tādejādi liekot pilsētas vārdam izskanēt citviet Latvijā. Tam lielisks piemērs bija kaut vai nesen notikušie Ledus skulptūru svētki, par kuriem plašsaziņas līdzekļos izskanēja daudz atsauksmju. Arī Vīna svētki, kas atšķīrās no tradicionālajiem latviešu alus svētkiem, domājams, notiks katru gadu. Lai turpinātu tamlīdzīgus projektus, JpKc un tā konsultatīvā Kultūras padome bija izsludinājusi projektu konkursu 1999. gadam. Piedalīties tajā varēja gan juridiskas, gan arī fiziskas personas. Kopējā projektu summa – 200000 latu. To spektrs ir ļoti plašs – sākot ar Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukciju un beidzot ar jauniešu pasākumiem. Diemžēl visu realizēt nav iespējams, tādēļ mēs izvēlamies pašlaik visdzīvotspējīgākos projektus. 40 tūkstošu latu priekš ceturtās lielākās Latvijas pilsētas pasākumu organizēšanas nav pietiekoši, tādēļ vēršamies pie kultūras atbalsta fondiem.
Šā gada pirmais kultūras pasākums – labāko kultūras darbinieku apbalvošana, jau ir aizvadīts. Tradicionāli notiks «Lieldienu pastaiga Pils parkā», koncertakcija «Mēs – Tornim» un šlāgermūzikas festivāls «Skande ‘99». Nosacīti atdzīvinātas tiks arī Jelgavas Mākslas dienas, kurās piedalīties aicināsim arī viesmāksliniekus. Pagājušajā gadā aizsāktajai Pilsētas svētku svinēšanai noteikti jākļūst par tradīciju. JpKc veidojas sadarbība ar pilsētas saimniecības dienestiem. Ideja ir sakopt pilsētu un pēc tam sarīkot svētkus. Esam domājuši ciemos aicināt arī sadraudzības pilsētu – Pērnavas un Šauļu – pārstāvjus.
Šogad esam iecerējuši arī vienu pilnīgi jaunu projektu, ar kuru pēc atbalsta vērsīsimies pie Sorosa fonda. Tas ir ritma deju grupu konkurss «Četros stūros». Pusfināli notiks visos novados, bet uz finālu dejotāji pulcēsies Jelgavā.
Lai pasākumi varētu pilnvērtīgi notikt un būtu iespējams pieaicināt arī citu pilsētu un valstu māksliniekus, saskaramies ar sāpīgu jautājumu – kultūrvide Jelgavā. Pašlaik tā ir nesakārtota. Ir ieceres, kā varētu to veidot, taču pietiekamu finansējumu no pašvaldībām tuvākajā laikā noteikti nesaņemsim. Ir estrāde, kurā var notikt brīvdabas pasākumi, taču tās stāvoklis ir neapskaužams. Arī kultūras namam ir nepieciešami būtiski jauninājumi. Vajadzētu veikt rekonstrukcijas darbus Uzvaras parkā, kas varētu būt lieliska vieta izrādēm. Kultūras attīstības plānā iekļauts arī Raiņa parks, taču speciāla atpūtas kompleksa visai ģimenei Jelgavā nav. Par tādu varētu kļūt Pasta sala. Šādiem kultūras projektiem mums līdzekļu nav, taču kultūras atbalsta fondi finansējumu nedod, jo tie savā darbībā saistās ar komercpasākumiem. Ceram uz vietējiem uzņēmējiem, ar kuru ļoti lielu atbalstu pagājušajā gadā tapa Vīna svētki un Ledus skulptūru svētki.
Lolita Truksne, valsts kultūras inspektore Jelgavā :
Jelgavas Kultūras inspekcija darbojas kā vidutājs starp Kultūras ministriju un pilsētas pašvaldību, mūsu uzdevums ir informēt abas struktūras par tajās notiekošo. Apkopojot visus1999. gadā Jelgavā ieplānotos pasākumus, secinu, ka šogad paredzēti daudz vairāk pasākumu, nekā pērn. 1998. gads bija kā apliecinājuma gads jelgavnieku varēšanai. Mēs pierādījām, ka mūsu mākslinieciskā pašdarbība ir ļoti augstā līmenī, to apliecina prāvais uzvaru skaits dažādos konkursos. Šogad jācenšas atbalstīt mūsu kolektīvus un jānovērtē to darbs pašu pilsētā. Otra lieta, kam ir jāpievērš uzmanība – Jelgavai vēl nav izveidojusies sava seja, ar ko tā varētu iziet Latvijā. Sigulda ir maza pilsētiņa, bet visiem ir asociācijas ar tās opermūzikas svētkiem un ziemas spēlēm. arī mēs gribam izveidot kaut ko raksturīgu mūsu pilsētai. Jau pagājušajā gadā tika realizētas dažas jaunas ieceres, kuras vēlamies arī turpināt – pilsētas svētki, vīna svētki un gada nogalē arī ledus skulptūru svētki. Protams, bija arī ne visai veiksmīgi izdevušies momenti, bet no savām kļūdām mācāmies. Šo svētku netradicionālitāte izraisīja interesi daudzviet Latvijā, kas vērtējams kā pozitīvs faktors. Man tāds liels sapnis ir, veidojot Jelgavas tēlu, izmantot mūsu dārgumu – pili. Galvenokārt līdzekļu trūkuma un nepietiekamās Jelgavas Domes un LLU sadarbības dēļ, tuvākajā laikā situācija būtiski nemainīsies. Uzņēmēji vēl joprojām ir diezgan neatsaucīgi, kaut gan pagājušajā gadā bija vērojama lielāka aktivitāte nekā iepriekš. Sponsoriem jāmaina domāšanas veids attiecībā uz kultūru. Tie vēl neapzinās kultūras atpakaļdodošo vērtību. Taču šī neatsaucība neļauj mums apstāties sponsoru meklējumos. Kultūras darbinieki ir pacietīga tauta ar septiņu dienu darba nedēļu, turklāt vēl saņemot niecīgu atalgojumu.
Man ļoti gribas uzteikt JK inspekcijas speciālisti pamatdarbības jautājumos Indru Sarmuli, jo, kamēr Jelgavā būs tik entuziastiski cilvēki, kultūras dzīve te nepanīks. Šogad kultūras darbiniekiem gribu novēlēt daudz ideju, bet vienmēr paturēt par mērauklu kvalitāti. Paldies visiem mūsu atbalstītājiem it īpaši «Zemgales Ziņām», jo jūs nekad neesat atteikušās mums palīdzēt.
Dzintra Zimaiša, Jelgavas rajona Kultūras centra direktore :
JrKc ir trīs pamatdarbības virzieni: pasākumi, darbs ar kultūras darbiniekiem un darbs ar pašdarbības mākslinieciskajiem kolektīviem. Darām visu, lai arī Jelgavas rajona iedzīvotājiem veidotos interesanta kultūras dzīve. Tā kā šogad līdzekļi nebūs jātērē tik lieliem pasākumiem kā Dziesmu svētki, domājam tos lietot vairāk iekļaujoties Zemgales novada pasākumu apritē, tādēļ, piemēram, Jelgavā ienāks arī Senās mūzikas festivāls. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Jelgavas rajona inspekciju, arī pagasti ir atsaucīgi. Pateicoties šai sadarbībai, būs iespējama daudzu jaunu un ļoti interesantu pasākumu norise. Viens no tādiem gaidāms maijā, kad Vircavā norisināsies lauku amatierteātru festivāls «Bīne». Teātra cilvēki ir izrādījuši lielu interesi par to. Lidzekļietipīga,bet interesanta solās izvērsties arī radošā nometne kultūras darbiniekiem «Jaunā gadsimta gaidās», kur tie dalīsies iecerēs par jaunā gadsimta sagaidīšanas iespējām. Ja līdzekļi atļaus, šā gada vasarā daži kultūras darbinieki dosies uz Franciju, kur sāksies pasākumi 2000. gada sagaidīšanai. Vēlāk gūtos iespaidus tie paudīs seminārā. Domāju, ka lauku cilvēkiem arī ir nepieciešama ierosme tūkstošgades sagaidīšanas iespējām, jo tāds notikums mums būs vienreiz. Ja pietiks izturības un līdzekļu, šis gads izvērtīsies par ļoti radošu un notikumiem bagātu gadu.
