Kopš pagājušā gada vidus sekmīgi darbojas jaunizveidotais Kultūrkapitāla fonds, kas savas darbības laikā nu ir izsludinājis jau trešo projektu konkursu.
Kopš pagājušā gada vidus sekmīgi darbojas jaunizveidotais Kultūrkapitāla fonds, kas savas darbības laikā nu ir izsludinājis jau trešo projektu konkursu. Līdz šim valsts finansējums Kultūras Ministrijā projektiem piešķirts drīzāk ierēdnieciski. Savukārt KKF (Kultūrkapitāla fondā) iesniegtos projektus vērtē profesionāla, speciāli izveidota septiņu nozaru: literatūras, mūzikas un dejas, teātra, filmu, vizuālās un fotomākslas, kultūras
mantojuma un tradicionālās kultūras speciālistu padome.
KKF ir izveidots ar mērķi, lai atbalstītu un veicinātu visu kultūras un mākslu nozaru jaunrades attīstību, izglītības iegūšanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Fonds līdzekļus piešķir kā dotāciju, jo ne jau vienmēr kultūras projekti ir komerckultūras jeb peļņas pasākumi un ne vienmēr nes iecerēto peļņu. Labprāt tiek atbalstīti projekti, kuru galarezultātu ir paredzēts nodot Kultūrkapitāla fonda īpašumā vai kas gūst zināmu peļņu, tomēr tas nav noteicošais. Piemēram, Mārtiņa Brauna kompaktdiski tika nodoti KKF īpašumā, kas tos savukārt uzdāvināja Latvijas Mūzikas skolām. Arī grāmatas, kuru izdošanu finansējis Kultūrkapitāla fonds, tiek dāvinātas Latvijas bibliotēkām.
Savu projektu konkursā var iesniegt ikviens, turklāt apmēram puse iesniegto projektu nāk no privātpersonām un otra puse – no dažādām kultūras iestādēm.
Pirmajā projektu konkursā tika iesniegti 267 projekti, un atbalstu guva 128, savukārt otrajā konkursā – 451 projekts, no kura finansējumu saņēma 210 projektu. Pirmajā projektu konkursā gandrīz visi pretendenti bija no Rīgas, bet otrais konkurss rezonansi bija guvis arī no Latvijas novadiem, un starp finansētajiem no citurienes iesniegtie projekti šoreiz sastādīja apmēram piekto daļu.
Ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu ir sarīkotas daudzas profesionāļu atzītas izstādes un izrādes, izdotas mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas un žurnāli, piemēram, mākslas žurnāls «Studija» un kultūras žurnāls «Kentaurs», kā arī realizēti daudzi citi projekti. Fonds finansiāli atbalsta talantīgu personu studijas gan Latvijā, gan ārpus tās.
Projektu konkursus paredzēts izsludināt četras reizes gadā: līdz 5. janvārim, 5. aprīlim, 5. jūlijam un 5. oktobrim. Radošie projekti tiek pieņemti līdz 1.februārim, 3. maijam, 2. augustam un 1. novembrim Rīgā, Pils ielā 20.
Kaut arī kultūras vērtības bieži vien nav taustāmas (projektu rezultātus nevar uzlikt uz maizes un apēst), nodokļu maksātāju ieguldītā nauda gan netiešā veidā, bet tomēr tiek atdota to maksātājiem.
Kamēr budžets nav apstiprināts, vēl nav zināms, cik līdzekļu tiks piešķirts Kultūrkapitāla fondam. Ticamāk, ka prasīto 3,4 miljonu latu vietā tomēr būs jāsamierinās ar krietni vien mazāku summu. Līdz ar to iespējas finansēt daudzus kultūras projektus būtu vēl ierobežotākas. Vai nu finansējumu saņems skaitliski mazāk projektu, vai arī katrs atbalstītais projekts iegūs tikai nelielu daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem. Cilvēkam, kas ar kultūras jomu nav saistīts, varētu arī šķist, ka valstī šajā ziņā viss ir labākajā kārtībā un pilnībā pietiek, ka kāds ir apveltīts ar talantu, lai saņemtu finansiālu atbalstu no valsts. Tomēr problēmu netrūkst arī tiem, kurus daba apveltījusi ar īpašām spējām. Šobrīd daudzu arī jau pazīstamu autoru, rakstnieku, dzejnieku un citu radošu personību darbi tā arī neierauga dienasgaismu un paliek ar roku rakstītos manuskriptos rakstāmgalda atvilknē nevis tādēļ, ka radītie darbi nebūtu citiem vajadzīgi un to publicēšanas gadījumā netiktu pirkti vai negūtu lasītājos rezonansi, bet gan tādēļ, ka Latvijā pārāk maz līdzekļu tiek atvēlēts kultūrai un garīgajām vērtībām.
Latvijā ir 9500 spēļu klubu, ar milzīgu joni tiek atvērti aizvien jauni bāri, naktsklubi un pārtikas veikali. Cik ir bibliotēku un grāmatu veikalu? To skaitam ir tendence sarukt. Vai tiešām ārišķība un garīgais seklums ir tas, pēc kā mēs šobrīd kopīgā solī tā traucamies? Vai varbūt atkal pienāks laiks, kad sabiedrības lielākā daļa būs pārslimojusi šo lēto spīguļu un hamburgeru laiku, un spēs atkal novērtēt patiesas un paliekošas vērtības?
Maldīgs ir uzskats, ka visizpirktākais un apmeklētākais ir arī vislabākais un kvalitatīvākais. Ne vienmēr ekspertu viedoklis un patērētāju gaume saskan. Bieži vien ir otrādi. Latvijā ievērojamu mākslinieku darbiem šodien «nav pieprasījuma». Ar tādu mērķi, lai veicinātu augstas kvalitātes radošo darbu atbalstīšanu un augstvērtīgas kultūras attīstīšanu, arī ticis dibināts KKF, bet nepietiekama finansējuma dēļ tas savas funkcijas spēj pildīt tikai daļēji. Vai katram radošam cilvēkam pietiek enerģijas pēc astoņu vai vairāk stundu darbadienas eksistences nodrošināšanai vēl sēsties pie romānu rakstīšanas vai ķerties pie otām un krāsām? Bet ne jau katrs ir tik universāla būtne un to spēj.
Arī daudzi profesionāli aktieri ir finansiālu apsvērumu dēļ spiesti strādāt vairākās darba vietās, izrādes un mēģinājumus apmeklēdami pēc smagas un grūtas darba dienas. Lai izdotu savu grāmatu, šodien darba autoram bieži nākas pašam meklēt finansējumu jeb sponsorus, un labi, ja autors ir apveltīts ar naudas «caursišanas» spējām jeb īpašībām, kādas nepieciešamas reklāmas un visiem citiem aģentiem. Ko iesākt, ja prozaiķim vai kādam citam radošam cilvēkam gluži vienkārši nav šo sponsoru atradēja spēju? Tad nekas cits neatliek, kā laiku pa laikam notraukt putekļus no laika gaitā jau sadzeltējušu manuskriptu kaudzītes un gaidīt labākus laikus, kas – kā Raiņa dzejas pazinējiem zināms – «nenāks, ja ļaudis tos nenesīs».
