Pilsētas kultūras namā vienmēr notikuši dažādi pasākumi, pašlaik to kļūst arvien mazāk. Iemesls ir līdzekļu trūkums.
Pilsētas kultūras namā vienmēr notikuši dažādi pasākumi, pašlaik to kļūst arvien mazāk. Iemesls ir līdzekļu trūkums.
Kultūras namam katastrofāli trūkst līdzekļu
Jana Kristiņa, pilsētas kultūras nama direktore:
– Kultūras dzīves virzība un intensitāte ir atkarīga ne tikai no kvalificētiem darbiniekiem, kultūras projektu plānošanas un radīšanas, bet arī no kultūrai paredzētajiem budžeta līdzekļiem, kas domāti radošās darbības atbalstam, materiālās bāzes uzturēšanai un modernizēšanai. Līdzekļu trūkuma dēļ grūti pilnībā realizēt daudzus nodomus (telpu remontu un iekārtu nomaiņu) un strādāt kultūras attīstīšanas labā.
Joprojām nav izstrādāts likums par nodokļu atlaidēm kultūras iestāžu maksas sarīkojumiem. Ar ienākumiem, kas gūti no ieejas biļetēm, nav iespējams segt sarīkojumu izmaksas. Ja kultūras pasākumiem būtu nodokļu atvieglojumi, vieglāk varētu piesaistīt sponsorus.
Savus ienākumus no koncertiem un citiem pasākumiem mēs sadalām mazajiem kolektīviem tehniskās bāzes uzturēšanai. Diemžēl ar šiem līdzekļiem ne tuvu nepietiek, lai veiktu kultūras nama kapitālo remontu. Mēs tomēr lielā mērā esam atkarīgi arī no budžeta.
Ir vai nav nepieciešamie finansu līdzekļi kultūras attīstībai – mūsu uzdevumi no tā nemainās.
Kādi tie ir? Primārie ir popularizēt un attīstīt tautas mākslu visās izpausmes formās. Radošiem kolektīviem realizēt savas programmas, piedaloties koncertos, dažāda līmeņa skatēs, konkursos, festivālos. Rīkot un pilnveidot ar tradīcijām saistītus svētkus un cita veida kultūrizglītojošus pasākumus, liekot uzsvaru uz kvalitāti.
Kultūras namā darbojas daudzi republikā augstu vērtēti kolektīvi, kuros strādā zinoši, enerģiski vadītāji. Viņi nepārtraukti meklē jaunas radošas formas un veidus, kā piesaistīt dalībniekus savos kolektīvos, pulciņos, klubos, tā palīdzot iedzīvotājiem lietderīgāk izmantot brīvo laiku.
Lai kāpinātu kultūras nama peļņu, strādājam kultūras menedžmenta ietvaros. Ar aicinājumu uz sadarbību izsūtījām informāciju firmām un uzņēmumiem par mūsu iespējām: telpu īri un koncertprogrammām. Dažos kultūras namos, piemēram, Cēsīs ir kultūras menedžeris, kas piesaista sponsorus un reklamē pasākumus.
Mēs jau arī ļoti labprāt rīkotu profesionāļu un slavenību koncertus, bet diemžēl nevaram to atļauties.
Pasākuma kvalitāte ir atkarīga no gaismas efektiem un labas apskaņošanas, bet, nepārtraukti lāpot kultūras nama caurumus, līdzekļi jaunām iekārtām nepaliek. Pašlaik mums nav nevienas zāles, kas būtu tehniski labi aprīkota.
Pašreiz darbinieki meklē jaunas idejas pasākumu veidošanai
Liāna Krūmiņa, mākslinieciskās daļas vadītāja:
– Runājot par kultūras nama stāvokli, tāda veida skatuves kā pie mums lielajā zālē citur Jelgavā nemaz nav, tāpēc sāp sirds par to, ka pilnībā nevaram izmantot savas iespējas. Ar to naudiņu, ko pašlaik nopelnām, nepietiek, lai zāli pilnībā saremontētu.
Kaut arī trūkst līdzekļu, darbs ir jāturpina. Mūsu deju kolektīva «Ritums» vadītāja veica zinātnisko pētījumu (tikai par dejošanu). Secinājums – cilvēki, kas darbojas pašdarbības pulciņos, ir aktīvi arī sabiedriskajā darbā. Viņus arī ikdienā labi pazīst, jo viņi organizē dažādus pasākumus, brīvi izsaka savu viedokli.
Mēs varam būt lepni, jo pie mums strādā labi kolektīvu vadītāji. To pierāda gan Dziesmu svētku, gan arī dažādas citas skates, kurās mūsu pārstāvji guvuši augstus panākumus. Ļoti aktīvi darbojas, piemēram, folkloras kopa «Dimzēns». Nezinu, vai ir kāda skola, pansionāts, kur viņi nebūtu bijuši. Viņi ne tikai uzstājas paši, bet arī aicina ciemos dažādas folkloras kopas un ansambļus. Tā ir laba iespēja iepazīt folkloru, jo ļoti bieži cilvēki nemaz nenojauš, cik dažāda tā var būt.
Pārskatot to, kādi bijuši mūsu rīkotie pasākumi iepriekšējos gados, nonācām pie secinājuma, ka nav jālikvidē viss vecais un agrāk radītais, bet vienkārši jāmeklē jaunas formas, kā to pasniegt. Ar to mēs pašlaik galvenokārt nodarbojamies: cenšamies vecajam piedot jaunu skanējumu.
