Iedzīvotāji satraucas, ka pazudīs zaļā zona, ja bankai piederošajam zemes gabalam uzradīsies privāts investors
«Parkā aiz kultūras nama parādījusies zīme – pārdod zemi sabiedrisko ēku būvniecībai. Vai tiešām Jelgavā, kas nevar lepoties ar parkiem un zaļo zonu, aizbūvēs arī šo mazo oāzi? Ja šī zeme tiešām pieder kādam privātīpašniekam, Jelgavas Domes pienākums būtu to izpirkt. Apkārtējo māju īpašnieki ir neizpratnē, varbūt jārīko protesta akcijas un jādodas uz Domi?» tā «Ziņām» satraukumu par zemes izlikšanu pārdošanā pauž Uzvaras ielas iedzīvotāja Sandra Īriste.
Zemesgabals, kas sastāv no divām īpašuma vienībām Pasta ielā 27 un 29, pagājušajā nedēļā tiešām izlikts pārdošanā, apliecina tā īpašnieku pārstāvis Nekustamo īpašumu projektu nodaļas vadītājs Andris Reņģītis no fonda «Citadele Baltijas nekustamo īpašumu fonds II», kuru pārvalda kompānija «Citadele Asset Management». Fonds šo īpašumu iegādājies 2006. gada otrajā pusē.
A.Reņģītis skaidro, ka kopš 20. janvāra, kad uzlikts tirgošanas plakāts, ar viņu sazinājušies pāris interesentu, «taču vienošanos par zemes pārdošanu ne ar vienu neesam panākuši». Par 1879 kvadrātmetrus plašo zemesgabalu fonds prasa 100 000 eiro jeb 53,2 eiro par kvadrātmetru.
Nekustamā īpašuma aģents Viktors Svirkovskis no kompānijas «Latio» atzīst, ka arī pats tirgo šo zemesgabalu. «Uzskatu, ka cena ir pietiekami tuvu realitātei. Teritorijai ir apstiprināts detālplānojums. Tā atrodas pilsētas centrā, un to agri vai vēlu nopirks,» viņš saka.
Nekustamā īpašuma tirgus eksperts atzīst, ka vēl 2009. gadā turienes zemes saimniekiem bija ambiciozi būvniecības plāni, kas gan netika īstenoti: «Pirms gadiem visur «kāds grasījās kaut ko attīstīt», bet šodien to var retais.»
Kā spilgtāko un dārgāko sabiedriskās apbūves zemes pārdošanas darījumu pēdējos gados V.Svirkovskis sauc īpašumu zem ēstuves «Hesburger» Katoļu ielā, kur 1400 kvadrātmetru zemes 2012. gadā tika pārdots par 65 latiem jeb 92,5 eiro kvadrātmetrā.
Pašvaldība lems,
vai tai zeme nepieciešama
«Pārrunas ar Jelgavas pašvaldību par īpašuma pārdošanu neesam veikuši,» saka A.Reņģītis no fonda «Citadele Baltijas nekustamo īpašumu fonds II». Tomēr zemes pārdevējiem atbilstoši normatīvajiem aktiem tas nemaz arī nav jādara. Pašvaldības pārstāve Līga Klismeta skaidro, ka kompānijai pirms zemes pārdošanas darījuma par to jāinformē pašvaldība un tad Dome lems, vai tai izmantot īpašuma pirmpirkuma tiesības.
Zeme gar Pasta ielu posmā no K.Barona līdz Dobeles ielai ir fizisku un juridisku personu īpašumā, apliecina L.Klismeta. Pārējā skvēra zeme ir pašvaldības īpašums.
Plānos bija stāvvieta,
veikali un dzīvokļi
Jau 2009. gada sākumā «Ziņas» rakstīja, ka gausi sācis virzīties projekts par skvēra aiz pilsētas kultūras nama apbūvi. Toreiz SIA «Divas debesis» ar «Parex bankas» investīcijām tur grasījās būvēt vairāku pakāpju ēku, kurā pirmajos divos stāvos atrastos ēdināšanas uzņēmumi un nelieli veikali, savukārt augstāk – dzīvokļi. Zem nama tika plānota stāvvieta automašīnām. Bija domāts, ka māja uz parka pusi pāries no pieciem uz diviem stāviem, veidojot arī vairākas galerijas, caur kurām interesenti varētu brīvi iekļūt parkā. Būvnieki bija gatavi sakārtot arī skvēru, ierīkojot tur strūklaku, apstādījumus, bērnu rotaļu laukumus. Toreiz projekta attīstītājs solīja jaunu un arhitektoniski interesantu objektu un sakoptu parku.
Pret tādām iecerēm kareivīgi iebilda tuvējie iedzīvotāji, kam bažas raisīja iespējamās vibrācijas un apkārtējo namu bojājumi būvniecības darbu laikā. Līdz ar ekonomiskās krīzes pieņemšanos spēkā divus gadus lolotais projekts palika neīstenots. ◆
