Gluži kā olimpiskās spēles, arī kultūras pasākumi ienāk katrā pilsētā un pagastā ik pa četriem gadiem, un gluži vai nejaušas sagadīšanās dēļ šis periods sakrīt ar Saeimas vēlēšanu laiku.
Gluži kā olimpiskās spēles, arī kultūras pasākumi ienāk katrā pilsētā un pagastā ik pa četriem gadiem, un gluži vai nejaušas sagadīšanās dēļ šis periods sakrīt ar Saeimas vēlēšanu laiku. Laiks jau nav slikts, jo katram no priekšvēlēšanu «ambrāžas» atlec kāds labums: ierindas pilsoņiem bezmaksas pasākumi, māksliniekiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem darbs, vēl kādam bezmaksas izrāde ar prognozējamu vai ne tik prognozējamu rezultātu.
Arī Jelgava šai sakarā nepaliek bešā, jo muzikanti, koncertmeistari, dažādi cita kalibra mākslinieki un politmākslinieki šoruden uz Lielupes rāmajiem krastiem plūdīs straumēm. Cik nu kurš balsu sazvejos, būs atkarīgs tikai no mums – vēlētājiem, bet makšķernieku ēsmu (pasākumus) noteikti vajag uztvert kritiski, jo, kā tas ne vienreiz vien ir izrādījies, solīts jau makā nekrīt.
Viena no vērienīgākajām politnodarbībām šoruden paredzēta tradicionālajos Piena svētkos (pirms tam tika svinēti Vīna svētki), kuri līdzīgi Ledus skulptūru un citiem Jelgavas svētkiem iekļauti pilsētas kultūras pasākumu programmā. Īsti gan nav skaidrs, ar ko šis pasākums izpelnījies tādu statusu, ņemot vērā to, ka Zaļo un Zemnieku savienība tajos iecerējusi plašus aģitācijas pasākumus. Pat Zemnieku savienības aktīvists un kultūras pasākumu koordinators Zemgalē Kārlis Boldišēvics intervijā «Ziņām» atzinis, ka viens no nozīmīgākajiem priekšvēlēšanu pasākumiem būs Piena svētki, kad jelgavniekus ar dziesmām priecēs Harijs Spanovskis, Rita Trence un citi mākslinieki. Nav jau slikti, ka politiskā partija atbalsta kultūras pasākumus, bet nekorekti ir pasniegt politisko aģitāciju kā kultūras pasākumu. Piena svētku oficiālajā programmā skaidri un gaiši ir rakstīts: Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu sveicieni koncertā «Es gribu dzīvot Latvijā», kas nav nekas cits kā politiskā reklāma. Ja šāda rīcība tiek pieņemta par normu, tad jau arī pārējo partiju politisko aģitāciju varētu nosaukt par kultūras pasākumiem, iekļaut oficiālajā pilsētas svētku programmā un reklamēt kā aģentūras «Kultūra» organizētu pasākumu. Piemēram, pagājušās sestdienas politiskās apvienības «Centrs» līgumu slēgšanas akciju Hercoga Jēkaba laukumā varētu pieteikt kā «Līvu» koncertu. Jāpiebilst, ka aģentūras «Pilsētsaimniecība» neizdarības dēļ šajā pasākumā pazuda elektrība. Neteikšu, ka tas varēja būt politiskais pasūtījums, bet varam būt pārliecināti, ka koncerta laikā «Es gribu dzīvot Latvijā» nekas tāds neatkārtosies. Vēl kādus citus priekšvēlēšanu pasākumus varētu ierosināt pieteikt kā oratoru konkursu ar muzikālajām pauzēm, lai nevienam nerastos aizdomas, ka tiek reklamēta kāda politiskā partija. Katrā ziņā par izdomas trūkumu politiķu bīdītājiem un stumdītājiem nevajadzētu sūdzēties.
Te jārunā par vienlīdzīgas konkurences nosacījumiem, jo pašlaik izskatās, ka Zemnieku savienība šajā pilsētā ar kaut ko ir vienlīdzīgāka par pārējām partijām. Ak, jā, pilsētas mērs taču arī pārstāv šo partiju, kura savu politisko reitingu cenšas pacelt ar ne visai godīgiem paņēmieniem.
Jāpiebilst, ka kopumā Piena svētku provizoriskais budžets ir 9000 latu, no kuriem 1000 latu ir nodokļu maksātāju (pārējie līdzekļi ir sponsoru, tai skaitā Zaļo un Zemnieku savienības) devums. Turklāt pasākumu organizē aģentūra «Kultūra», kuras darbiniekiem algas arī tiek maksātas no Domes budžeta. Vēl visam pieplusojot reklāmu, par kuru maksā aģentūra «Kultūra» no svētku kopējā budžeta, sanāk varen laba publicitāte par ievērojami mazākām izmaksām nekā zem izkārtnes: politiskā reklāma. Arī cilvēki noteikti daudz labprātāk izvēlēsies apmeklēt tradicionālos Piena svētkus ar plašu programmu nekā politiskās aģitācijas ciklu «Es gribu dzīvot Latvijā», kāds tiek rīkots citur Latvijā.
Nav ko piebilst – spēle vienos vārtos, jo šajā gadījumā ap stūri ir apvesti kā Piena svētku apmeklētāji, tā arī visas pārējās politiskās partijas. Tikai par ētiku un godīgas konkurences nosacījumiem gan šoreiz nerunāsim.
