Ģenerēt, reducēt un producēt veselīgu mākslas atkarību – jau astoto gadu tāds ir kultūras un mākslas centra «Nātre» filozofiskais pamats, kuram sekojot rudenī jau ceturto sezonu sāks «Cepums ar slavenību», radīta fotogrāfiju izstāde «Mēs Jelgavā un pasaulē» un noslēgušās mākslas nodarbības vājredzīgajiem.
Radošuma platforma
Biedrība «Kultūras un mākslas centrs «Nātre»» dibināta 2008. gada 17. oktobrī ar mērķi apvienot kultūras un mākslas personības, lai kopīgiem spēkiem Latvijā un ārvalstīs radītu pasākumus, atbalstītu un īstenotu neformālās izglītības projektus (koncertus, izstādes, modes skates, body art pasākumus, performances, mākslas akcijas), tādējādi attīstot laikmetīgo mākslu un radot platformu jaunajiem māksliniekiem.
«Liels nopelns «Nātres» dibināšanā bija Endijam Rožkalnam, Bērnu un jauniešu mūzikas kluba izveidotājam. Esam ļoti labi draugi. Kad mūziķiem pasākumos vai projektos vajadzēja nodrošināt māksliniecisko pusi, pieslēdzāmies mēs – es un draudzene Aiva Roga. Endijs teica, ka mums jādibina biedrība, lai varam piesaistīt finansējumu un īstenot savas idejas,» atminas «Nātres» valdes priekšsēdētāja Dace Indrika. Gan Dace, gan Aiva mācījušās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, tikai katra savā specialitātē – Aiva pabeidza stikla, bet Dace – apģērba dizainu. Pēc tam abas, gan dažādos laikos, turpināja studijas Kultūras koledžā. Šobrīd Aiva ir pārcēlusies uz dzīvi Dānijā un biedrības vadības grožus uzņēmusies Dace. «Biedrība nekad nav bijusi visa mūsu dzīve. Tā drīzāk bijusi platforma, kur izpaust savu radošumu. Ja jūt, ka sabiedrībā kādā mākslas formā ir robs, tā ir iespēja sapulcināt līdzīgi domājošus cilvēkus un kopā kaut ko paveikt,» tā Dace.
Dullumā rodas lielas lietas
Vēl nebija dibināta «Nātre», kad jaunieši pārsteidza Jelgavu ar trīs dienu mākslas simpoziju «Aizspriedums», kas tika veltīts sabiedrībā valdošajiem uzskatiem. Bija gan dzīvās skulptūras, jauno mākslinieku uzstāšanās, fotosesija ar ukraiņu fotogrāfu dalību, modes skate un neredzētas rindas uz jauno grupu koncertu «Jelgavas kreklos».
Jau pēc biedrības dibināšanas tika īstenots cits liels projekts «ART box», kas ir arī «Nātres» pirmais starptautiskais projekts un kura iedzīvināšanā tika piesaistīts ES finansējums. Tā pamatideja bija jauniešu apmaiņa un akcents uz dažādību. Projekts deviņu dienu garumā tika īstenots Jelgavā, un tajā piedalījās jaunieši no Latvijas, Turcijas, Rumānijas, Slovēnijas un Ungārijas. «Toreiz arī dabūjām balvu kā viens no veiksmīgākajiem gada projektiem. Kad nezini, ko tas īsti nozīmē un visu dari pilnīgā dullumā, tad arī uztaisi lielas lietas. Tie varētu būt pieci atsevišķi projekti, taču visu salikām vienā,» atminas Dace.
No «Cepuma» līdz praksei
Atpazīstamību iemantojis «Nātres» kūrētais «Cepums ar slavenību», kurā jau trīs gadu garumā jaunieši tiek aicināti uz tikšanos ar kādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Pirmais «Cepuma» viesis bija Gints Andžāns, tāpat ar jauniešiem pie tējas tases sarunājušies, piemēram, «Prāta vētras» ģitārists Jānis Jubalts, Renārs Zeltiņš, Eva Ikstena, grupa «Carnival Youth». Šosezon ar jauniešiem tikās žurnāliste Inga Spriņģe, dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši, brāļi bārmeņi Inguss un Andris Reizenbergi, bet sezonu noslēdza komiķis Jānis Skutelis. Pasākuma ideju Dace atvedusi līdzi no Mākslas koledžas, kur organizēja līdzīgu tikšanos studentiem «Glazūra kultūrai». «Pēc pirmā «Cepuma» man jautāja, vai šķiet normāli, ka uz šādu pasākumu atnāk divdesmit cilvēku. Jā, normāli, jo tā nav konference. Kad Kultūras koledžā uz tikšanos ar Andreju Ēķi vai Elitu Patmalnieci no 400 studentiem atnāk divdesmit, ja Jelgavā atnāk četrdesmit, tas ir daudz. Jāsaka, ka tikšanās ar «Carnival Youth» un Jāni Skuteli bija visvairāk apmeklētās,» stāsta Dace. Viņa arī apzinās, ka ne visi uzaicinātie viesi ir plaši pazīstami, taču vienmēr tiek aicināti tādi, kuru stāstu ir vērts dzirdēt. Un katru reizi atnāk kāds jaunietis, kam, ka šis ir bijis viņam vērtīgākais «Cepums». Ir gadījumi, kad jaunieši ar viesiem nodibinājuši ciešāku kontaktu, atrodot prakses vietu vai rodot idejas turpmākai sadarbībai. Dace cer, ka reiz šis kļūs par pilsētas mēroga pasākumu. Un kurš gan tam varētu būt piemērotāks brīdis, ja ne šis gads, kad Jelgava nes Latvijas jauniešu galvaspilsētas titulu?
Kopā ar sadarbības partneriem Dace realizējusi vēl vienu projektu – fotogrāfiju izstādi «Mēs Jelgavā un pasaulē», kurā ietvertas divpadsmit ar Jelgavu saistītu kultūras personību. «Izstādes galvenais mērķis bija pastāstīt par mūsu cilvēkiem, par to, cik viņi ir būtiski. Ir jāzina, kas darbojas šodien un ar savu veikumu ir aizgājuši Latvijā un pasaulē. Varam pārdot kartītes ar Jelgavas skatiem, bet tikpat šarmanti var būt stāsti par mūsu cilvēkiem,» pārliecināta Dace. Viņa vēlētos iesākto turpināt un reiz izdot grāmatu, kurā būtu apkopoti mūsu puses kultūras personību stāsti. Līdz septembrim izstāde skatāma Jelgavas pilī.
Izaicinājums – aplītis
«Nātrei» šajā pavasarī izveidojusies sadarbība arī ar Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālo organizāciju. Bērnu un jauniešu centra «Junda» telpās vājredzīgie bija aicināti apmeklēt mākslas nodarbības, kurās tika gleznots, līmēts, veidots un lipināts. Projekts, kas ilga no aprīļa līdz jūlijam, ir noslēdzies, un tajā paveiktais būs skatāms oktobrī izstādē. Šī bijusi vērtīga sadarbība gan pedagogiem, gan pašiem vājredzīgajiem. «Kad man piedāvāja sadarboties, sāku domāt, kas būs tie mākslinieki, kam ir specializācija darbā ar vājredzīgajiem. Bet tādu jau nav. Tāpat kā tie, kam ir iemaņas, nav mākslinieki,» tā Dace, uzsverot, ka šis ir abpusējs mācīšanās process. «Nekad nebūtu iedomājusies, ka izgriezt aplīti var būt tik sarežģīti. Tas ir izaicinājums. Bet darbošanās patīk gan viņiem, gan pedagogiem,» tā Dace. Sociālā rehabilitētāja Ilze Makarova-Makaronoka stāsta – noslēdzoties projektam, paši vājredzīgie ir tie, kas spiež uz pulsa un prasa, kad gaidāms jauns projekts.
«Nātres» un Neredzīgo biedrības sadarbība aktualizējusi jautājumu par piemērotu telpu trūkumu abām organizācijām. «Nātrei» un tās aptuveni desmit biedriem pašiem savu telpu nav vispār, līdz šim arī īpašas vajadzības nav bijis. Jelgavā nav izdevies atrast «nātrīgas» telpas, kurām būtu īpašs šarms, tāpēc Dace priecātos par piedāvājumiem.
Visi «Nātres» projekti vienmēr ir pamanāmi, uz sabiedrību vērsti. «Ja pasākums ir publisks, tā ir pavisam cita atbildība nekā tad, ja dari četrās sienās. Gribas domāt, ka mūsu pasākumi ir bijuši kvalitatīvi un tādi, par kuriem nav kauns. Man liekas, ka visam ir jānotiek viegli un ar prieku – tad tas ir īsts,» tā Dace.
Santa Miķelsone-Braže, Jelgavas tehnikuma pedagoģe
Ar Daci esam bērnības draudzenes. Vienmēr, kad vajadzīga palīdzība, viņa mani paaicina palīgā. Palīdzu viesmīlības jautājumā – galdu organizēšanā, piekārtošanā. Kad pilī tika atklāta izstāde, uzbūrām skaistu galdu, mamma arī iesaistījās. Arī «Cepumā» esmu palīdzējusi. Tas Jelgavā ir kaut kas jauns, kad var atnākt un paklausīties iedvesmojošus stāstus. Šādā veidā nodibināju kontaktus ar brāļiem Reizenbergiem, ar kuriem organizēsim bārmeņu konkursu profesionālo skolu audzēkņiem. Citās specialitātēs – viesmīļiem, pavāriem, konditoriem – audzēknis var sevi pierādīt, gūt pieredzi un pēc tam vieglāk iekārtoties darbā, bet līdz šim bārmeņu konkursi rīkoti tikai profesionāļiem.
Ina Bauermeistere, pedagoģe un Sociālās integrācijas valsts aģentūras koordinatore
Ar Daci iepazinos, strādājot «Jundā», kur esmu interešu izglītības skolotāja. Dace redzēja, ko daru, un palūdz mani iesaistīties darbā ar vājredzīgiem cilvēkiem, kam pasniedzu radošu nodarbību. Strādāju ar invalīdiem kā profesionālā rehabilitētāja, līdz ar to bija interesanti iesaistīties projektā. Viens ir tikties ar cilvēkiem darbā, otrs mēģināt viņiem kaut ko iemācīt un tuvāk iepazīt. Izrādās, viņi ir brīnišķīgi un atvērti cilvēki ar lielu motivāciju.
