Diskusijā par kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību satura ieviešanas izaicinājumiem skolotājus interesē, kā šo jomu praktiski ieviest skolā. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) Latvijas skolotājiem rīkoja semināru par aktualitātēm kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”) gaitā, iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ieviešanu, kā arī kultūras kanona konkursa ideju vidusskolēniem 2018./2019. mācību gadā.
Dažus ieteikumus ņems vērā, citus – nē
Projekta “Skola 2030” kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomas vecākā eksperte Rita Dementjeva (Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības satura centrs (VISC)), stāstot par jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, uzsvēra, ka atzinīgi novērtēta jomas strukturēšana – pret to iebildumu nav –, kā arī satura pēctecība katrā skolēnu vecuma posmā. Atzinīgi vērtēta arī satura strukturēšana lielajās idejās un pieeja jomai kopumā, radot vienu kopīgu standartu tādiem mācību priekšmetiem kā literatūra, māksla, mūzika un citiem.
Nav arī iebildumu pret literatūras saturu, taču ir diskusijas par obligātās literatūras sarakstu, kuru projekta autori nenoteiks, jo pilnībā uzticas literatūras skolotājiem, skaidroja jomas eksperte.
Apspriešanā pausts atbalsts drāmas modulim, taču izteiktas bažas, kas to mācīs. “Šogad pieprasīsim finansējumu, lai nākamgad apmācītu skolotājus. Kuri tie būs – literatūras, mūzikas vai varbūt ģeogrāfijas skolotāji –, to atstāsim skolas ziņā,” uzsvēra R.Dementjeva, piebilstot, ka jaunajam mācību priekšmetam dots nosaukums “Kultūras studijas”.
Eksperte, stāstot par sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem iebildumiem, kā vienu no tiem minēja – atslogot mācību saturu, taču tai pat laikā skolotājiem nav piedāvājumu, no kā viņi būtu gatavi atteikties.
Saņemti arī iebildumi samazināt skolēniem apgūstamo zināšanu apjomu. Vislielākie iebildumi ir par mācību saturu mūzikā, jo īpaši mūzikas teorijas sadaļu. Projekta “Skola 2030” autori to ņēmuši vērā, jaunajā mācību saturā vairāk vietas paredzot praktiskai muzicēšanai.
Skolotāji arī ieteikuši palielināt stundu skaitu literatūrā, vizuālajā mākslā un mūzikā. Eksperti tam nepiekrīt, un stundu skaits netiks palielināts, sacīja R.Dementjeva. Tāpat daļa skolotāju ierosinājusi, ka literatūrai būtu jāatgriežas tai ierastajā vietā – pie valodām –, taču arī tam eksperti nepiekrīt, un literatūra paliks pie mākslas. Joprojām turpinās diskusijas, vai vidusskolā literatūru mācīt kopā ar valodu vai atsevišķi. To eksperti atstāj skolu ziņā.
Jauns standarts un jauns mācību priekšmets
“Lai nostiprinātu kultūras izpratnes vietu, radīts jauns standarts. Pamatskolā tā būs caurvija, bet vidusskolā mācību priekšmets visiem – “Kultūras studijas”. Ir izveidots vienots jomas pamatizglītības standarts, kurā netiks atsevišķi izdalīts neviens priekšmets. Kultūras izpratnes saturs integrēts sociālajā un pilsoniskajā, valodu un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā. Tas nodots izskatīšanai VISC un IZM,” turpināja R.Dementjeva.
Viņa piebilda, ka izglītības standartā parādīsies arī iniciatīva “Latvijas skolas soma”, nodrošinot vienādas iespējas Latvijas skolēniem pieredzēt kultūru klātienē.
Taps arī atbalsta materiāli skolotājiem. Jau izveidota pamatprogramma, bet pirmoreiz tiek radīti mācību materiāli skolēnam, kas nav viegli, jo “jāiejūtas skolēna ādā”. Būs arī atgādnes, vingrinājumi un uzdevumi, kas būs jēgpilni, saistīti ar realitāti un ies dziļumā, skaidroja R.Dementjeva, piebilstot, ka būs pieejamas arī mācīšanas stratēģijas, vārdnīcas un vērtēšanas materiāli, kas arī netop viegli, jo kā var novērtēt radošumu? Tas ir grūti, tāpēc tiek radīti metodiskie komentāri skolotājiem.
Savukārt projekta “Skola 2030” speciālisti veido caurviju metodisko materiālu skolotājiem. Būs arī diagnosticējošie darbi. Tiek pārskatīts vidējā līmeņa mācību saturs un izstrādāts augstākā līmeņa mācību saturs. Jūnija beigās vidējās izglītības standarts jānodod VISC un IZM.
Kultūras studijas mācīs vairākos līmeņos
Kultūras studiju mācību priekšmetam vidusskolā, kas tagad būs obligāts visās skolās un ir pēctecis mācību priekšmetam “Kulturoloģija”, būs pamatlīmenis, kuru skolēni apgūs 10. klasē, optimālais līmenis, kuru apgūs 11. klasē, un augstākais līmenis, kuru paredzēts apgūt 12. klasē.
10. klasē pamatlīmenī skolēni apgūs mūziku, vizuālo mākslu un drāmu. Optimālajā līmenī 11. klasē viņi tāpat mācīsies mūziku, vizuālo mākslu un drāmu, bet literatūru optimālajā līmenī apgūs visus trīs gadus – no 10. līdz 12. klasei.
Ir izstrādātas mācību programmas pamatlīmenim un optimālajam līmenim, top mācību līdzekļi, kā arī sākts darbs, lai izveidotu mācību saturu augstākajam līmenim – notikušas pirmās diskusijas ar LKA, skaidroja R.Dementjeva.
LKA profesore, prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja, projekta “Skola 2030” jomas eksperte Anda Laķe atzīst, ka izveidot jaunu mācību saturu kultūras jomā nav bijis vienkārši un nācies cīnīties, lai joma iegūtu pastāvīgu vietu vispārējā un profesionālajā izglītībā.
A.Laķe skaidroja, ka pamatlīmenī 10. klasē skolēniem plānots sniegt pamatbāzes izglītību par mākslu un kultūru, skolotājiem akcentējot “mācīšanu par kultūru un mākslu”, tai pievienojot arī kultūras un mākslas pieredzēšanu – piemēram, muzeja apmeklējumu pēc skolēnu un vecāku izvēles.
Savukārt 11. klasē skolēni izglītību iegūs caur mākslu un kultūru – izvēlēsies vienu jomu un integrēs savas zināšanas, realizējot radošu projektu kādā no jomām (mūzikā, drāmā, vizuālajā mākslā un citās), tādējādi savas iegūtās pamatzināšanas apliecinot radošā projektā. Jautājums ir tikai par to, vai būs skolotāji, kuri spēs vadīt šādus radošus projektus, sacīja A.Laķe.
12. klasē skolēniem paredzēts mācīt par mākslas un kultūras ietekmi uz sociālo un ekonomisko attīstību, lai viņi iegūtu izpratni, ka kultūra un māksla ir nozīmīgs ekonomikas sektors, kurā ir darbavietas un kas dod pienesumu ekonomikai, vienlaikus parādot to pielietojamībā, kā arī iekļaujot kultūras vēstures pamatzināšanas un padziļinātas studijas, skaidroja profesore.
Iedvesmas avoti un izaicinājumi
Bet no kurienes projekta “Skola 2030” autori ņēmuši kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jauno saturu? “Meklējām starptautisku pieredzi, kā kultūras studijas tiek iekļautas vispārējā izglītībā. Tā ir novatoriska starpnozaru mācību un pētniecības joma. Šī mācību satura sadaļa veltīta tam, lai izprastu procesus, kuros sabiedrība un tās daudzveidīgās grupas saskaras ar vēsturi, kopienas šodienas dzīvi un nākotnes izaicinājumiem,” turpina A.Laķe.
Profesore atklāj, ka satura veidotāji iedvesmojušies no Kultūras izpratnes un izpausmes rokasgrāmatas, kuru radījuši UNESCO eksperti.
Kā jaunā satura izaicinājumus A.Laķe minēja mācību grāmatu trūkumu, aicinot skolotājus attiecīgajām apskatāmajām tēmām izmantot kulturoloģijas grāmatas. Otrs izaicinājums – nav skolotāju ar atbilstošu kompetenci, taču to var apgūt – nepieciešama profesionālā pilnveide, un tiek gatavotas arī jaunas skolotāju izglītības programmas.
Izaicinājums ir arī tas, ka katrā tematā jāintegrē atbilstošas kultūras pieredzes ieguves iespējas (“Latvijas skolas somas” piedāvājuma izmantošana). Tāpat svarīga ir uzdevumu izmantošana un tematu teorētisko jēdzienu apguve, izmantojot personisko pieredzi.
Diskusijā par kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību satura ieviešanas izaicinājumiem skolotājus visvairāk interesēja, kā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomu praktiski ieviest skolā. R.Dementjevas atbilde bija īsa: būs mācību priekšmets, un būs skolotājs, kurš to pasniegs.
To varēs pasniegt kulturoloģijas skolotāji, kā arī citu jomu pedagogi. Kā augstskolas strukturēs šo mācību priekšmetu, lai sagatavotu skolotājus, vēl tiek domāts. Būtiski ir strādāt kopā ar sociālās un pilsoniskās jomas pedagogiem attiecībā uz tematiem un lielo ideju, kā arī sadarboties ar citu jomu skolotājiem, uzsvēra R.Dementjeva.
A.Laķe piebilda, ka skolotāju stabilitāte būs cita, jo vairs nebūs atsevišķu skolu, kurās mācīs kulturoloģiju, bet citās to nemācīs, jo kultūras studijas būs obligāts mācību priekšmets visās skolās, arī profesionālajās.
Lielās idejas jeb galvenie temati:
● Identitāte un kultūras piederība;
● Kultūras pazīmes;
● Kultūras mantojums un tradīcijas;
● Kultūras daudzveidība un globalizācija;
● Kultūras produkts un patēriņš, kultūras radošās industrijas.
