Jelgavas virsmežniecības darbinieki uguns bīstamajā periodā aicina lauku saimniekus būt uzmanīgiem.
Jelgavas virsmežniecības darbinieki uguns bīstamajā periodā aicina lauku saimniekus būt uzmanīgiem. Daudzi pēc labības kulšanas nevajadzīgos salmus izlēmuši sadedzināt uz lauka.
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciālists Māris Narvils stāsta, ka pēc labības kulšanas uz lauka paliek nevajadzīgu salmu vāli, ko nevar novākt, tādēļ saimnieki tos sadedzina. Smalcināti salmi gan var būt labs augsnes mēslojums, ja tos iestrādā zemē. Labi, ja kombainam ir arī salmu smalcinātājs. «Taču ne visiem zemniekiem ir lepni «druvu kuģi». Daudzi zina, ka nevarēs atļauties salmus sasmalcināt un iestrādāt zemē, tādēļ arī ņem un sadedzina. Tas, protams, nav nekas labs, jo bojā aiziet dzīvās radības, arī no ugunsdrošības viedokļa nav vēlami,» spriež augkopības speciālists.
Jelgavas virsmežniecībā «Ziņas» noskaidroja, ka pēdējā laikā mežos ugunsgrēku nav bijis, taču satraukumu rada salmu dedzinātāji tāpat kā pavasaros kūlas svilinātāji. Ugunsapsardzības un medību uzraudzības inženieris Andrejs Bondars daudzviet redzējis kūpošus laukus, kas, par laimi, neatrodas mežiem piegulošā teritorijā. Viņš aicina lauku saimniekus, ogotājus un sēņotājus būt uzmanīgiem, jo sausā laikā uguns pārvietojas ļoti strauji un mežos var nodarīt lielus postījumus.
