Ak, šīs mūžīgās sabiedriskā transporta ķibeles! Šķiet, var mainīties valdības un pašvaldības, priekšnieki un šoferīši, bet problēmas ir un paliks.
Ak, šīs mūžīgās sabiedriskā transporta ķibeles! Šķiet, var mainīties valdības un pašvaldības, priekšnieki un šoferīši, bet problēmas ir un paliks.
Arī redakcijas darbinieki no saviem lasītājiem regulāri dzird neapmierinātus pukstus par vienu vai otru gadījumu vai, pareizāk sakot, negadījumu ar auto, takso vai kādu citu “busu”. Reizēm stāstītais līdzinās kuriozam, ja vien atliek malā domu, ka pilsētas un rajona spēkratu vadītājiem periodiski tiek uzticēta, ja nu gluži ne visu, tad lielas pilsētnieku un rajona iedzīvotāju daļas dzīvība.
Lūk, kāda mūsu lasītāja stāsta par trešdien piedzīvoto.
Pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumam ir mikroautobuss ar uzrakstu uz sāniem, kas reklamē kādu no viesnīcām.
Sākās jau ar to, ka transports pieturā piestāja ar pusstundas kavēšanos. Mikroautobuss drīzāk gan izskatījās pēc milzīgas sniega kupenas, kurā iekāpjot, pasažieri jutās gluži kā tankā – bez iespējas redzēt, uz kuru pusi tiek vesti.
Šoferīša veselības stāvoklis liedza viņam raiti iekasēt naudu par braukšanas biļetēm, taču tas vēl nebūtu nekas, ja vien ar katru pasažieri viņš neiesaistītos diskusijās. Vienā brīdī (krustojumā pie Cukurfabrikas) par lielu pārsteigumu pasažieriem šoferītis, pret viņiem pagriezies, draudzīgi jautāja, kurp tālāk ceļš mērojams (acīmredzot 15. mikroautobusa maršruts viņam bija pilnīgi svešs). Ar to vēl piedzīvojumi nebeidzās. Braucot pa maršruta nelīdzenāku ceļa posmu, “busiņš” lēkāja kā sienāzis, un vairāki no “ritošajā kupenā” sēdošajiem sasita galvas, uz ko labvēlīgi un draudzīgi noskaņotais autovadītājs, kuram nav sveša humora izjūta, paskaidroja: pašlaik tiekot pārvarēti amerikāņu kalniņi.
Jelgavniece, sašutusi par šādu pakalpojumu, steidzās zvanīt uz Jelgavas Autobusu parku, kur personāldaļas darbiniece skaidrojusi, ka uzņēmumam trūkstot darbinieku, taču galvojusi, ka šoferi no rīta tiekot pārbaudīti, vai nav lietojuši alkoholu. (Bet tas ir no rīta!)
Dzirdēto pārrunājot ar kolēģiem žurnālistiem, atklājās, ka arī viņiem ir sava pieredze. Reiz kāds taksobusa šoferītis ne tikai nepieturēja balsotājam, bet ar žestu, kas atdarināja balsošanu, skaļi nomēdījās uz viņu. Kad tikai pēc daudzkārtējiem pasažieru lūgumiem apturēt braucamo taksobusa vadītājs beidzot piestājis kādā pieturā, no sabiedriskā transporta steigšus izkāpuši visi pasažieri, arī tie, kuru ceļa galamērķis bijis krietni tālāks.
Jācer, ka pasažieru pārvadājumu kvalitāti uz slikto pusi nebūs ietekmējusi šoferīšu neapmierinātība ar darba attiecībām.
