Jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo interesantāk un neprognozējamāk sāk risināties notikumi Latvijas politikā.
Jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo interesantāk un neprognozējamāk sāk risināties notikumi Latvijas politikā. Aizvadītā gada nogalē no amata atbrīvotais Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Jānis Naglis ir piereģistrējis Uzņēmumu reģistrā konsultāciju un investīciju firmu «Jānis Naglis», kas nodarbosies ar konsultāciju sniegšanu privatizācijas jautājumu risināšanā tādās valstīs kā Ukraina, Lietuva, Serbija un Bosnija. Kā intervijā «Ziņām» apliecinājis pats nu jau bijušais PA vadītājs, viņa atlaišanā prevalē politiskie motīvi, kas sabiedrībai līdz galam tā arī nekļuva skaidri. Saistībā ar J.Nagļa atbrīvošanu tika izteikti minējumi, ka līdzīgs liktenis gaida arīdzan «Latvijas Krājbankas» vadītāju Arnoldu Laksu un «Latvijas kuģniecības» prezidentu Andri Kļaviņu. Izskatās, ka pašlaik šā jautājuma izskatīšana vismaz uz kādu laiku vairs nav dienas kārtībā, taču negaisa mākoņi draud savilkties pār Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika galvu. Dīvainākais neapšaubāmi ir tas, ka politiķi ar augstākā līmeņa valsts amatpersonu «pēkšņi» kļūst neapmierināti nepilnu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, bet viņu miermīlīgā snauda visu iepriekšējo gadu laikā vedina domāt par politiķu pārliecību, ka šajās lomās viss ir bijis kārtībā.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par amatpersonu iespējamo iesaisti kontrabandas darījumos priekšsēdētājs, sociāldemokrāts Pēteris Salkazanovs, paužot personīgo viedokli, ir pieļāvis pašreizējā VID ģenerāldirektora nomaiņu Tautas partijas (TP) un «Latvijas ceļa» («LC») vienošanās rezultātā. Šķiet, būtu grūti nepiekrist P.Salkazanovam, ka Latvijā augsta ranga ierēdņiem esot ļoti grūti izdabāt politiķiem. Tā nu reiz ir skaļi izteikta patiesība, kuru Latvijā nav nemaz tik viegli izdzirdēt. Taču galvenais, kas šajā lietā būtu jāņem vērā, – minētās komisijas rīcībā neesot informācijas, ka A.Sončiks būtu saistīts ar kontrabandas piesegšanu un būtu vienpersoniski pieņēmis apšaubāmus lēmumus. Tas ir viens ļoti būtisks aspekts.
Otrs šīs lietas aspekts ir «tautpartijieša» Gundara Bērziņa paziņojums par viņa rīcībā esošo operatīvo informāciju, ka: «dažas nelegālās uzņēmējdarbības struktūras, kas VID veiksmīgās darbības rezultātā zaudējušas iespēju apkrāpt valsti par miljoniem latu, ir atradušas līdzekļus, lai veidotu kampaņu pret VID ģenerāldirektoru Andreju Sončiku un panāktu viņa nomaiņu. Summa, kas atvēlēta šai kampaņai, pēc neoficiālas informācijas, ir aptuveni pusmiljons dolāru». G.Bērziņa kolēģi no valdību veidojošo partiju koalīcijas gan šo paziņojumu ir nodēvējuši par «pilnīgu blefu» (Dzintars Kudums) un «muļķībām» (Ingrīda Ūdre). Skaidra un vienota viedokļa valdības partijām nav arī attiecībā uz VID darba novērtējumu, taču, šķiet, atklāto lietu skaita ziņā vismaz aizvadītā gada pirmā puse nav bijis mazražīgākais posms VID vēsturē. Tāpēc drīzāk būtu jādomā par to, ka VID darbība, atklājot kontrabandas kravas un shēmas, kā arī veicinot nelegālās uzņēmējdarbības apkarošanu, nav «pa prātam» vienam otram lielāka mēroga «šeftmanim». Bet ēnu ekonomikas darboņi, kā zināms, mēdz arīdzan sponsorēt partijas un – ja jau sponsorē, tad partijām ir «jāatstrādā» saņemtā nauda. Un visvairāk partijām nauda vajadzīga tieši pirms Saeimas vēlēšanām. Bet kā lai iegūst vajadzīgos līdzekļus, ja viena otra palielāka sponsora papelēkais bizness iet mazumā? Neatliek nekas cits kā rīkoties. Un partijas arīdzan rīkojas. J.Nagļa atbrīvošana no amata pierāda, ka šāda «rīcība» var būt ļoti enerģiska. Bet vai vienmēr saprotama sabiedrībai?
Tāpēc varas partijām būtu jāsaprot, ka nevienas valsts amatpersonas atbrīvošana no amata nevar būt nedz mistiskā kārtā konfidenciāla, nedz sabiedrībai nesaprotama. Jo kā Saeimas deputāti, tā augstākās valsts amatpersonas algu saņem no nodokļu maksātāju naudas, tāpēc sabiedrībai ir visas tiesības pieprasīt atbildību no politiķiem, arīdzan izvērtējot augstāko amatpersonu veikumu. Motivācijas trūkums, centieni slēpt informāciju no sabiedrības vai atklāts nihilisms var ļoti dārgi «maksāt» partijām jau šā gada rudenī.
