Arī makšķerniekiem ir jāzina, ka atjaunota 1937. gada Civillikuma darbība un tajā ir nodaļa par īpašuma aprobežojumiem.
Arī makšķerniekiem ir jāzina, ka atjaunota 1937. gada Civillikuma darbība un tajā ir nodaļa par īpašuma aprobežojumiem. Nodaļā savukārt ietverti ūdeņu lietošanas tiesību aprobežojumi. Saskaņā ar to Latvijas ūdeņi ir valsts un privāts īpašums. Valsts īpašumā atrodas Civillikuma I un II pielikumā uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privātie. Valsts jeb publiskajos ūdeņos katram bez šķēršļiem atļauta makšķerēšana.
Privātīpašumā esošajos ūdeņos makšķerēt bez zemes un ūdeņu īpašnieka atļaujas nevar, jo Civillikuma 1113. pantā teikts: «Zvejas tiesības pieder katram sava īpašuma robežās, un īpašnieks var aizliegt, ciktāl likums nenosaka citādi, trešajām personām zvejot tajās.»
Vienā krastā Jāņa zeme, otrā krastā Pētera, upe nav iekļauta Civillikuma sarakstā tātad atrodas privātīpašumā. Upes krastā ir kupica, citu zīmju nav. Šajā piemērā redzams, ka īpašuma robeža iet starp abām krasta līnijām. Jānim pieder puse upes, Pēterim otra puse, bet makšķerniekam šajā teritorijā atrasties bez īpašnieka ziņas nav atļauts. Makšķernieka atrašanās šādā teritorijā var tikt attaisnota ar to, ka viņš nav redzējis robežzīmi (kupicu).
Bet pašlaik ierosinu privātīpašumā esošo zemes un ūdeņu īpašniekiem uz savām robežām izlikt paziņojumu brīvā formā, kas brīdinātu makšķerniekus par iespējamām sekām, ja viņš neizprasīs saimnieka atļauju.
Nobeigumā gribu ieteikt pirms doties makšķerēt uz izvēlēto upi, piezvanīt vietējai pagasta pašvaldībai un painteresēties par makšķerēšanas iespējām tās teritorijā. Šādas konsultācijas pasargās no sarežģījumiem pie upes. Vajadzētu palasīt arī zvejniecības un makšķerēšanas noteikumus.
Ēriks Vēveris, 3029174
