Šis gads Latvijas un arī Zemgales dārzeņu audzētājiem kļūst par vēsturisku, jo 1. maijs ir robežslieksnis, lai mēs ieietu ES.
Šis gads Latvijas un arī Zemgales dārzeņu audzētājiem kļūst par vēsturisku, jo 1. maijs ir robežslieksnis, lai mēs ieietu ES. Šis gads kā vēl nekad parādījis dārzeņu realizācijas ēnas puses.
Arvien grūtāk un grūtāk ir realizēt zemniekiem izaudzēto produkciju. Par iekļūšanu lielveikalu tīklos var sapņot tikai retais. Pat lielākie dārzeņu audzētāji zemnieku saimniecība “Ezerkauliņi” kooperējas ar vairākām zemnieku saimniecībām, lai noturētos “VP Market” veikalu ķēdē. Mūsu pircējs labprāt iegādātos svaigus un kvalitatīvus Latvijā audzētus dārzeņus. Veikalos preces netrūkst, taču tās izcelsmi pircējs var tikai minēt. Veikali nelabprāt stāsta, no kurienes dārzeņi nākuši. Skaidri parādās pretruna: zemniekiem arvien grūtāk ir pārdot, bet pircējam arvien grūtāk sameklēt Latvijā audzēto dārzeni. Ko darīt? Izeja meklējama sen zināmajā kooperācijā un produkcijas marķēšanā.
Maijs vairs nav aiz kalniem. Ko iesāksim, kad brīvi Latvijā varēs ienākt visas ES dārzeņu produkcija? Kā tad pārbagātajos veikalu plauktos sameklēsim mūsu, Latvijas zemnieka izaudzēto tomātu, gurķi, kartupeli, kāpostu? Labu risinājumu šajā jomā ir radusi Somija. Par savu pieredzi, ieradies vizītē Latvijā, stāstīja bijušais somu dārzkopības asociācijas vadītājs Jouko Tikkanens. Somu dārzkopības precei, lai arī dārgākai, tomēr ir stabils noiets. Pēc J.Tikkanena teiktā, ir pat atsevišķas pozīcijas, kurās produkcija tiek pārdota vairāk, pats interesantākais, tieši ziemas periodā. Lai to panāktu, Somijā ar valsts atbalstu tika izveidots projekts, kura ietvaros veiktas pircēju aptaujas, pētīta piedāvātā dārzkopības prece, salīdzināta ievestā ar vietējo. Vietējās produkcijas reklamēšanai piesaistīti informācijas līdzekļi, sabiedrībā pazīstami cilvēki, tika skaidrots un stāstīts. Produkcijas nekļūdīgai atpazīšanai izveidota vienota dārzeņu produkcijas preču zīme. To varēja iegūt visi tie audzētāji, kas bija gatavi izpildīt trīs galvenos nosacījumus: izaudzēt pirmās šķiras prasībām atbilstošu produkciju; audzētāji piemēro progresīvas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas tehnoloģijas; viņi ir atbildīgi par apkārtējās vides nepiesārņošanu. Vai tas ir vajadzīgs arī Latvijai? Neapšaubāmi! Tikai mums situācija ir grūtāka: laika ir mazāk, un pircējs ir mazāk maksātspējīgs.
Arī Latvijas dārzkopības produkcijai ir vajadzīga precīza un lakoniska, atpazīstama preču zīme. Tāda iespēja ir radusies, jo ZM un somu sadarbības projektam, kuru Latvijā realizē firma “Silja”, ir finansējums, lai pie tādas Latvijas dārzkopības preču zīmes tiktu. Latvijai jau viena zīme ir – “Zaļā karotīte”, taču tā ir radīta ar citu mērķi, tā raksturo kvalitatīvu produktu. Jaunveidojamās zīmes ir mērķis nodrošināt nekļūdīgu Latvijā audzēto dārzeņu un vēlāk arī augļu produkcijas atpazīstamību. Pateicoties aktīvai SIA “Silja” iniciatīvai un darba grupai, pašlaik tikts tik tālu, ka Latvijas skolām un lauksaimniecības skolām ir izsūtīts nolikums par Latvijas dārzeņu preču zīmi. Tai jābūt lakoniskai, skaidrai, vienkāršai, spilgtās krāsās. Konkurss notiek līdz 26. februārim, kad darba grupa izvērtēs zīmi un izlems par tās pavairošanu. Martā sāksies reklāmas kampaņa, lai pievērstu pircēju uzmanību šai preču zīmei un ar to marķētus dārzeņus sāktu prasīt veikalos. Tad tirgotavas būs atbildīgas par to, lai viņiem būtu šāda produkcija. Jaunās preču zīmes īpašnieks būs jaundibināmais kooperatīvs. Tas tiek dibināts šodien, bet tie, kas nepaspēja, lai neuztraucas, jo kooperatīva pilnsapulce ar valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanām paredzēta 20. februārī pulksten 10 “Silja” telpās, iestāšanās maksa – 50 latu. Tā ir viena no pēdējām iespējām apvienoties, lai vismaz šādā veidā mēģinātu palīdzēt zemniekiem, pircējiem, un censties, lai mūsu dārzenis nepazustu lielajā dārzeņu jūklī arī pēc 1. maija.
