Šādas nepatīkamas dilemmas priekšā, domājams, šogad būs nonācis ne viens vien augstskolā studētgribētājs.
Šādas nepatīkamas dilemmas priekšā, domājams, šogad būs nonācis ne viens vien augstskolā studētgribētājs. Neba nu visiem ir pietiekami turīgi vecāki, kas, aci nepamiršķinot, varētu sponsorēt pārsimt un vairāk latu par savas atvases studētvēlmi tikai vienam semestrim vien. Runa ir par tā dēvēto studiju kredītu. Studiju kredīts saskaņā ar Studiju kreditēšanas noteikumiem ir nauda, ko banka pārskaita valsts akreditētas mācību programmas apguvei tieši augstskolai. Šī nauda nav paredzēta studenta ikdienas tēriņiem. Daudziem jauniešiem aizdotā bankas nauda ir vienīgā iespēja studēt. Taču, iekams pie kredīta tikt, piemēram, Latvijas Universitātes pirmkursniekiem, izrādās, vispirms jādabū vēl cits kreditors. Ja tev nav paveicies augstskolā iekļūt tā saucamajā budžeta grupā, kur studijas sedz no valsts budžeta, gādā tik naudu galdā un tūlīt pat, kolīdz esi studentos ierakstīts. Tas nekas, ka esi pieprasījis studiju kredītu un uz rudeni to arī dabūsi. Tev, studentiņ, Universitātes kasē ir jāiemaksā uzreiz visa summa par pirmo semestri, kas atkarībā no izvēlētās fakultātes ir tuvu trijiem simtiem latu, vai arī paliec studēt gribēdams. Jo tā, lūk, vēlas augstskolas vadība. Reģistrācijas nedēļa jaunajiem studentiem šogad Latvijas Universitātē bija no 22. līdz 27.jūlijam, kad viņi pie viena varēja uzrakstīt pieteikumus nepieciešamajam studiju kredītam. Un tikai tad daudzi sev par lielu izbrīnu secināja, ka lepno vārdu « students» varēs sev piemērot tikai, ja uzreiz samaksās par pirmo semestri. Cik zināms, par šādu kārtību bijušie vidusskolu absolventi nav informēti nedz izglītības izstādē «Skola 2002» marta beigās, kur katrs studētgribētājs varēja iepazīties ar augstskolu piedāvājumiem, nedz fakultāšu atvērto durvju dienās. Visiem tikai ticis skaidrots par plašajām iespējām saņemt šādus kredītus.
Pati Latvijas Universitāte to motivē ar bīstamību jauno mācību gadu uzsākt ar tukšu kasi. Jāteic, Latvijas Lauksaimniecības universitāte gan nez kāpēc par šādu situāciju neceļ trauksmi un ļauj jaunajam studentam, kurš studiju kredītu pieprasījis, mierīgu sirdi sākt mācības. Protams, zināms risks pastāv, ka dažs labs pārdomās un beigu galā izvēlēsies citu augstskolu, bet tādēļ vien, ka nevar samaksāt uzreiz, nevienam līdz šim nav atteikts uzsākt mācības. Arī Latvijas Medicīnas akadēmijas noteiktā kārtība paredz, ka studentiem, kuri bija pieteikušies kredītam līdz 29.jūlijam, līdz studiju sākumam jāsedz tikai daļa no pirmā semestra samaksas.
Latvijas Universitātes pirmkursnieki nepateicīgajā situācijā, kad nauda mācībām jādabū pirms kredīta saņemšanas, bija jau pērn, kad nebija skaidrības par to, kura banka kredītus apkalpos, bet šogad tas, ka izvēlēta ir Hansabanka, bija zināms jau pašā gada sākumā. Tāpēc jebkurš aizbildinājums ir nevietā. To, ka šāda kārtība ir nepamatota, atzīst arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, jo diskreditēta tiek pati kreditēšanas sistēma.
Esam pieraduši lamāt valsti, parlamentu un valdību par nespēju izstrādāt labus likumus, bet šoreiz gan būs vien jāsecina, ka dažiem «uz vietām» būs bijusi vēlēšanās esošos likumdošanas aktus interpretēt pa savam, lai tikai būtu dzīvot vieglāk un ērtāk. Vēl jo vairāk, ja banka sola, ka laikus pieteiktie kredīti būs pieejami jau septembra vidū. Aizbildinājums, ka varbūt daži studenti neiegūs kredītu (kas lielākoties notiek, nesameklējot divus galvotājus), arī ir nevietā, jo tad jau mēs varam turēt visus aizdomās par to vien, ka kriminālu ideju kāds riskēs arī realizēt.
Izrādās, ka dienu pēc sarunas ar ministru Universitātes vadība mainīja savu sākotnējo lēmumu, proti, pieteikšanās termiņu kredītiem pagarināja līdz 1. septembrim un samaksas termiņu par pirmo semestri pārcēla uz 21.oktobri, taču… izņemot tos, kuri apmeklē LU kases, neviens par to nav informēts. Informācija par termiņa izmaiņām slēpta netiek, bet arī izziņota ne. Kāpēc gan nodarboties ar plašu sabiedrības informēšanu? Ir taču daudz izdevīgāk, ja par to uzzina neliels interesentu skaits.
